2. Anatomija
Columna vertebralis
• pars cervicalis (7)
• pars thoracica (12)
• pars lumbalis (5)
• pars sacralis (os sacrum) (5)
• pars coccygea (os coccygis) (3-5)
• lordosis cervicalis
• kyphosis thoracica
• lordosis lumbalis
• kyphosis sacralis
3.
4. Jēdziens
• Kas ir muguras sāpes?
Tas nav patstāvīga saslimšana, bet ir tikai
simptoms ar multifaktoriālu etioloģiju
5. Epidemioloģija
• Prevalence:
60 – 90% dzīves laikā
80 – 90% atgriezeniskās epizodes
• Iznākums:
80 – 90% pāriet 1 mēneša laikā
20 – 30% paliek hroniskā formā
5 – 10% invaliditāte
6. Klasifikācija
Specifiskās sāpes Akūtas Kakla daļas sāpes
(ar patomorfoloģiskām (< 4 nedēļas)
izmaiņām)
Krūšu daļas sāpes
Subakūtas
Nespecifiskās sāpes (4 – 12 nedēļas)
(bez patomorfoloģiskām Jostas daļas sāpes
izmaiņām)
Hroniskas
(> 3 – 6 mēneši) Krustu daļas sāpes
7. Etioloģija
• Mugura sāpes parasti rodas, ja muguras muskuļi vai citi audi tiek
pārslogoti, iestiepti, līdz ar to tiek novājināti.
• Muguras sāpes var būt saistītas ar dažādiem faktoriem, piemēram,
kustībām, ķermeņa pozīciju vai fizisku slodzi.
• Muguras sāpju cēloņi var būt sastiepums vai neliels bojājums,
retāk nopietna trauma, ko šādā gadījumā mēdz saukt par
'vienkāršajām muguras sāpēm'. Sāpes var būt pēkšņas un
pastiprināties kustoties, tās var izraisīt arī citi faktori, kas rada
palielinātu slodzi un iestiepumu mugurkaulam.
8. Izplatītākie palielinātas slodzes un iestiepumu
izraisītāji mugurkaulā, kas izraisa muguras
problēmas:
• nepareiza poza, sēžot krēslā vai braucot pie mašīnas stūres;
• nepareiza stāja;
• nepareiza smagu priekšmetu celšana;
• gulēšana uz nepiemērota matrača;
• zema fiziskā aktivitāte;
• pārslodze vingrojot.
9. Sāpju sindromu var izprovocēt darbs saliektā stāvoklī vai smaguma
celšana, īpaši saliecot un iztaisnojot muguru, to nevajadzētu pieļaut-
mugurai vienmēr būtu jābūt taisnai, bet smagumi jāceļ, saliecot
un iztaisnojot kājas ceļu locītavās.
Uz sāpju impulsācijas parādīšanos praktiski vienmēr reaģē muskuļi.
Fizioloģiskais pamatojums muskuļu sasprindzinājumam, kas seko
jebkurām sāpēm, ir ķermeņa bojātās daļas imobilizācija, pie tam,
spazmētais muskulis kļūst par papildus sāpju avotu, tādējādi
veidojot apburto loku: sāpes- muskuļu spazma - sāpes...
Ārstēšanas pamatā ir efektīva atbrīvošana no sāpēm un pacienta
agrāka aktivizēšana, kas veicina simptomu regresu un mazina
risku iegūt hronisku sāpju formu. Palielinot kustību aktivitāti,
sāpes nedrīkstētu pastiprināties.
10. Diagnostika
• Anamnēze: kur, kad, kas noticis, kur sāp?
• Vispārējais stāvoklis – apziņa, sirdsdarbība, elpošna, vēdera
dobuma orgānu stāvoklis.
• Mugurkaula palpācija, lai lokalizētu sāpju vietu.
• Jušanas pārbaude, kustību un muskuļu spēka pārbaude
ekstremitātēs.
• Mazā iegurņa orgānu funkciju pārbaude.
11. Diferenciālā diagnoze
• Sāpes, kas irradiē no blakus esošām lielām locītavām (pleca,
gūžas, ceļa)
• Sirds-asinsvadu sistēmas saslimšanas
• Gremošanas sistēmas saslimšanas
• Elpošanas sistēmas saslimšanas
• Urīnceļu saslimšanas
• Infekcijas
• U.t.t.
32. Diska trūce
Starpskriemeļu diska gredzena plīsums, kas noved pie diska kodola
masas izspiešanās no paredzētās fizioloģiskās telpas starpskriemeļu
spraugā — mugurkaula kanālā, kurā atrodas nervu saknīte, radot tās
nospiešanu.
Biežums:
Lumbāla diska trūce – 90%
(L4/L5, L5/S1)
Cervikāla diska trūce – 8%
(C5/C6, C6/C7)
Torakāla diska trūce – 1 – 2%
33. Trūces veidošanas mehanisms
• Jauniem cilvēkiem kodols satur 85-88 % ūdens, un tajā
darbojas hidrostatiskie likumi (Paskāla likums):
spiediens šķidrumā izdalās uz visām pusēm vienādi.
• Dzīves laikā notiek pakāpeniska kodola atūdeņošanās
(dehidrācija), un hidrostatiskā spiediena likuma vietā
tajos sāk darboties mehānikas likumi – spiediena spēki
vairs nesadalās vienmērīgi uz visām pusēm, bet var
koncentrēties vienā virzienā, pārsniedzot audu
mehānisko izturību. Sākumā veidojas starpskriemeļu
diska izvelvējums – protrūzija. Izvelvējuma vietā
šķiedru pretestība recekļainā kodola audu spiedienam ir
samazināta. Turpmāk saistaudu gredzens, kas apņem
disku, var pārtrūkt, un tad diska mīkstā kodola audi
iespiežas plīsuma vietā, veidojot diska trūci.
34. Diska trūces cēloņi:
• pārmērīgas slodzes uz mugurkaulu
• nepareizā stāja
• vecuma deģeneratīvās izmaiņas diskā
• muguras muskuļu vājums
• vielmaiņas traucējums
• traumas
• infekcijas
40. Ārstēšana
Konservatīva
• Gultas režīms (< 3 dienas)
• Pretsāpju terapija
• Pretiekaisuma terapija
• Fizioterapija (pēc akūtas fāzes)
48% pacientiem tiek noverota trūces redukcija 3 mēnešu laikā (mehanisms nav
zināms, bet pastāv saistība ar makrofāgu invāziju un fragmentu fagocitozi)
48. Vērā ņemami muguras saslimšanas
simptomi
· iepriekš nav bijušas sāpju epizodes
· lielas intensitātes sāpes
· sāpju intensitāte nav atkarīga no ķermeņa stāvokļa un kustībām
· sāpju pastiprināšanās naktī
· vecums jaunāki par 20 gadiem un vecāki par 55 gadiem
· nesena trauma
· muguras smadzeņu infekcijas riska faktori (uroģenitāla infekcija, zāļu
radīta imūna supresija, steroīdu (glikokortikoīdu) lietošana, HIV)
· onkoloģisks process anamnēzē
· vispārējs vājums
· iegurņa orgānu darbības traucējumi
· progresējošs neiroloģisks deficīts
· gaitas traucējumi
49.
50. Ārstēšana
• Muguras sāpju ārstēšanas taktika ir atkarīga no to cēloņa.
• Svarīgi atcerēties, ka ārstēšanas pasākumu rezultāti neparādās uzreiz, tāpēc
jābūt pacietīgam. Ārstēšanas galvenais mērķis ir ne vien atvieglot akūtas
sāpes, bet arī izvairīties no turpmākiem sāpju paasinājumiem.
• Medikamentozā ārstēšana (nesteroīdie pretiekaisuma līdzekļi,
miorelaksanti)
• Fizkutūra un muskulatūras nostiprināšana.
51. • Manuālā terapija (Manuālo terapiju var nozīmēt pēc rentgena un/vai
magnētiskās rezonanses rezultātu izvērtēšanas, kas parāda mugurkaula un
tā apkārtējo audu stāvokli. Pareizi veikta manuālā terapija (iedarbība
locītavām, muskuļiem, saitēm), ļauj koriģēt daudzus vietējos (lokālos)
simptomus (piem., muskuļu saspringumu, locītavu mežģījumu), un bieži
vien ātri un efektīvi likvidēt muguras sāpes.)
Kontrindikācijas
- trūce un starpskriemeļu disku bojājumi/ segmentu saķeršanās var nospiest
asinsvadus, nervu saknītes, muguras smadzenes;
- pēc pārciesta miokarda infarkta, insulta, onkoloģisko saslimšanu,
mugurkaula tuberkulozes, endokrīnās sistēmas traucējumu un izteiktas
osteoporozes gadījumā
- saasinājums ar izteiktu mugurkaula kustīguma ierobežojumu (sāpju dēļ)
un muguras muskuļu saspringumu
- asinsvadu saslimšanu un asinsreces traucējumu gadījumā.
52. • Akupunktūra
Akupunktūra muguras sāpēm (īpaši, ko radījis muskuļu saspringums vai
sāpes, kas saistītas ar psihoemocionālajiem traucējumiem) bieži vien sniedz
pozitīvu efektu. Lai arī saskaņā ar ķīniešu tradicionālās medicīnas
uzskatiem, akupunktūru var veikt jebkurā gadījumā, tomēr pieņemts
uzskatīt, ka akupunktūra nav vēlama sekojošos gadījumos:
- sirds un asinsvadu saslimšanu gadījumā;
- labdabīgu un ļaundabīgu saslimšanu gadījumā (gan esošu, gan bijušu);
- saslimšanu gadījumā, kam nepieciešama neatliekama ķirurģiska
iejaukšanās;
- akūtu infekcijas slimību gadījumā;
- grūtniecības laikā.
53. Rekomendācijas muguras sāpju mazināšanai un profilaksei:
• intelektuālā un fiziskā darba sabalansēšana;
• pēc iespējas mazāk atrasties sēdošā stāvoklī, neatrasties ilgstoši
vienā pozā;
• sēdēt ar stabilu, taisnu muguru, izmantojot kāju, elkoņu atbalstu;
• regulāras fiziskās aktivitātes (pastaigas, peldēšana);
• gultas režīms bez noteikta iemesla nedrīkstētu būt ilgāks par 2
dienām;
• nevērtēt savu stāvokli kā katastrofālu un centieties ātrāk atgriezties
darbā, optimizējot savu darba slodzi un novēršot uzmanību no
sāpēm;
• gultas vieta nedrīkstētu būt pārāk mīksta;
• fizioterapija, masāža, pirmajā sāpju paradīšanās reizē būtu jālieto
pretsāpju un pretiekaisuma medikamenti, tai skaitā arī lokāli
(ziedes).
55. Izmantota literatūra
• Spinal Disorders (Fundamentals of Diagnosis and Treatment)
Norbert Boos · Max Aebi
• Minimally Invasive Surgery in Orthopedics
Giles R. Scuderi · Alfred J. Tria
• Mugurkaula trauma: Metodiskās rekomendācijas studentiem
R. Gibners