Radot bērniem un jauniešiem labvēlīgu vidi. Ilona Kronberga
•
1 recomendación•1,343 vistas
PROVIDUS pētnieces Ilonas Kronbergas prezentācija Vecāku forumā
Recomendados
Recomendados
Más contenido relacionado
Similar a Radot bērniem un jauniešiem labvēlīgu vidi. Ilona Kronberga
Similar a Radot bērniem un jauniešiem labvēlīgu vidi. Ilona Kronberga (19)
Más de Centre for Public Policy PROVIDUS
Más de Centre for Public Policy PROVIDUS (20)
Radot bērniem un jauniešiem labvēlīgu vidi. Ilona Kronberga
- 1. Radot bērniem un jauniešiem labvēlīgu vidi. Fokusā: Prevencija un atkarības.
- 2. Nepilngadīgā, bērna un jaunieša tiesisko statusu Latvijā nosaka trīs tiesību akti: 1) Latvijas Civillikums nosaka, ka nepilngadība abu dzimumu personām turpinās tik ilgi, līdz tās sasniegušas astoņpadsmit gadu vecumu. Likums paredz, ka izņēmuma gadījumos, nepilngadīgu bērnu var izsludināt par pilngadīgu arī pirms astoņpadsmit gadu vecuma sasniegšanas, ja vien bērns ir sasniedzis pilnus sešpadsmit gadus. Civillikuma 219.pants; 2) Bērna tiesību aizsardzības likuma izpratnē bērns ir persona, kura nav sasniegusi 18 gadu vecumu, izņemot tās personas, kuras saskaņā ar likumu izsludinātas par pilngadīgām vai stājušās laulībā pirms 18 gadu vecuma sasniegšanas, saskaņā ar Civillikumu (3.pants).
- 3. Nepilngadīgā, bērna un jaunieša tiesisko statusu Latvijā nosaka trīs tiesību akti: 3) Jaunatnes likuma ietvaros noteikts, ka jaunietis ir persona vecumā no 13 līdz 25 gadiem. Jaunatnes likuma mērķis ir uzlabot jauniešu dzīves kvalitāti, veicinot viņu iniciatīvas, darba tikumu un patriotismu, līdzdalību lēmumu pieņemšanā un sabiedriskajā dzīvē, kā arī atbalstot darbu ar jaunatni kopumā.
- 4. Mērķa grupa prevencijai: Bērni no 0 līdz 18 gadiem Bērni un jaunieši no 13 līdz 18 gadiem Bērni un jaunieši no 13 līdz 25 gadiem
- 5. Pašvaldība var preventīvi strādāt ar jebkura vecuma bērnu un viņa ģimeni: a) kurš veic darbības, kas var novest pie prettiesiskas rīcības attiecībā uz citiem cilvēkiem; b) kura paša uzvedība var veicināt to, ka bērns var kļūt par cietušo. Bērna tiesību aizsardzības likums, IX nodaļa, tai skaitā 58.pants.
- 6. Viena no galvenajām bērnu labklājības komponentēm ir veselības aprūpe MK noteikumi Nr.279 no 2002.gada 2.jūlija „Kārtība, kādā nodrošināma izglītojamo profilaktiskā veselības aprūpe un pirmās palīdzības pieejamība izglītības iestādēs” nosaka, ka: Ikvienā izglītības iestādē – pirmsskolas izglītības iestādē, sākumskolā un citās izglītības iestādēs – tiek nodrošināta medicīnas māsas regulāra klātbūtne, kura ir atbildīga par sanitāri higiēnisko normu ievērošanas kontroli, traumatisma cēloņu novēršanu skolā, veselīga uztura kontroli, kā arī metodisku palīdzību pedagogiem veselīga dzīvesveida un veselību veicinošu pasākumu popularizēšanā.
- 7. Lai bērniem veiktu agrīno veselības risku novērtēšanu, izglītības iestādes medicīniskais personāls veic bērnu profilaktiskās apskates: • redzes un dzirdes pārbaudi, • stājas traucējumu, arteriālā asinsspiediena un pulsa kontroli; • pasākumus infekcijas slimību novēršanai; reizi gadā mācību iestāde organizē bērniem zobu profilaktisko apskati; • smēķēšanas, alkohola, narkotisko, psihotropo un toksisko vielu atkarības, kā arī seksuāli transmisīvo slimību profilaksi; • vecāku konsultēšanu par bērnu veselības uzlabošanas jautājumiem.
- 8. Bērnu un jauniešu tiesību aizsardzības un prevencijas jomā šobrīd Latvijā darbojas 5 būtiski politikas attīstības dokumenti:• Ģimenes valsts politikas pamatnostādnes 2011.– 2017.gadam, kas nosaka pamatprincipus ģimenes valsts politikas veidošanā Ģimenes valsts politikas pamatnostādnes 2011.–2017.gadam; • Jaunatnes politikas pamatnostādnes 2009. – 2018.gadam; • Cilvēku tirdzniecības novēršanas pamatnostādnēs 2014. – 2020.gadam uzsvērts, ka vairums cilvēktirdzniecības upuru ir jaunas sievietes, kuras individuāli pircēji, suteneri un cilvēku tirgotāji vervē, transportē, pārdod un izmanto seksuālas ekspluatācijas, piespiedu darba un fiktīvo laulību slēgšanas nolūkos; •
- 9. •Sabiedrības veselības pamatnostādnēs 2011.-2017.gadam konstatētas būtiskākās problēmas sabiedrības veselības jomā, tai skaitā bērnu veselības aprūpē. Pamatnostādnēs uzsvērts, ka bērna veselību un attīstību līdz dzimšanai un pirmajā dzīves gadā galvenokārt nosaka mātes un tēva veselība, vecāku zināšanas par sevi un gaidāmo bērnu, kā arī viņu spējas rūpēties par bērnu. Tomēr jauno vecāku zināšanas šajās jomās nav pietiekamas; •Bērnu noziedzības novēršanas un bērnu aizsardzības pret noziedzīgu nodarījumu pamatnostādnes 2013.–2019.gadam (turpmāk – pamatnostādnes) nosaka Latvijas valsts politiku bērnu un jauniešu likumpārkāpumu prevencijas, kā arī viktimizācijas novēršanas jomā sešu gadu garumā. Bērnu noziedzības novēršanas un bērnu aizsardzības pret noziedzīgu nodarījumu pamatnostādnes 2013.– 2019.gadam.
- 10. No Valsts policijas pārskata par nepilngadīgo noziedzības stāvokli, noziedzīgos nodarījumos cietušajiem bērniem un noziedzības novēršanas problēmām 2013.gadā: Nepilngadīgo noziedzību veicina dažādi cēloņi un apstākļi. Starp tiem visbiežāk tiek minēti tādi faktori kā ģimenes sociāli ekonomiskais stāvoklis, vardarbība ģimenē, izpratnes trūkums par garīgajām, sociālajām vērtībām un normām, atkarības vielu lietošana, zems bērna pašnovērtējums, kā arī nelietderīga brīvā laika pavadīšana. Taču šiem iemesliem pēdējos gados ir tendence samainīties vietām!
- 11. Bērnu aizsardzība pret likuma pārkāpumiem: Ko tas nozīmē? Panākt, ka: a) Pret bērniem netiek izdarīti likuma pārkāpumi, tai skaitā noziedzīgi nodarījumi; b) Bērns pats neizdara noziedzīgus nodarījumus; c) Bērns ar savu uzvedību nenodara kaitējumu pats sev.
- 12. Likuma pārkāpumi: • Tuvākajos piecos gados prevencijas politika tiks attīstīta ar mērķi ne tikai samazināt bērnu izdarītos noziedzīgos nodarījumus un citu normatīvo aktu pārkāpumus, bet arī veikt noteikta veida preventīvas darbības, lai novērstu delinkventu uzvedību veicinošos faktorus, vienlaikus uzlabojot bērnu drošību un gādājot par bērniem labvēlīgu vidi. Šos mērķus ir plānots sasniegt, attīstot prevenciju starpinstitucionālā vidē darbam ar riska grupu bērniem un viņu vecākiem. • • Analizējot likuma pārkāpumu dinamiku, ir iespējams secināt, ka Latvijā reģistrēto bērnu izdarīto likuma pārkāpumu skaits samazinās. Tomēr šis fakts ir tieši saistāms ar bērnu skaita kopējo samazinājumu valstī.
- 13. Atkarības: •Alkohola lietošana tiek minēta kā viens no būtiskākajiem faktoriem, kuru dēļ bērni un jaunieši pārkāpj likumu, gūst traumas, ir pakļauti pašnāvību izdarīšanas riskiem un vardarbībai. •Lai gan pēdējos desmit gados bērnu saslimstība ar narkotisko, psihotropo vielu akūtu intoksikāciju, alkohola atkarību un pārmērīgu tā lietošanu Latvijā bija samazinājusies, pēdējos divos gados ir sācis augt tādu bērnu skaits, kuri no atkarību izraisošu vielu lietošanas rezultātiem ārstējas slimnīcās . • •Bērnu saslimstība ar narkotisko, psihotropo un toksisko vielu akūtu intoksikāciju un kaitējoši pārmērīgu lietošanu 2012. gadā bija visaugstākā pēdējo septiņu gadu laikā. • •Speciālisti atzīst, ka arvien biežāk Latvijā stacionāros nonāk bērni ar psihiskas uzvedības traucējumiem, kuri ir lietojuši psihoaktīvas vielas. Turpat, 11. lpp. Pārskats par bērnu stāvokli Latvijā 2012.gadā, http://www.lm.gov.lv/upload/berns_gimene/bernu_tiesibas/akti/lmzino_060114.pdf (skatīts 23.05.2014).
- 14. 2012.gadā Latvijā izraisījās asas un pretrunīgas speciālistu diskusijas par bērnu ar traucējošu uzvedību izslēgšanu no skolas, un prevencijas jautājumi nonāca nacionālo mediju virsrakstos. Tā kā Latvijā nav attīstītas un uz vienotiem principiem balstītas bērnu un jauniešu likumpārkāpumu prevencijas sistēmas, plaši tika apspriestas reaktīvu metožu pielietošanas iespējas vai nu pret vecākiem, vai bērniem. Tikai pētot līdzīgu pieredzi citās valstīs, tika konstatēts, ka „sodi nebūs tie, kas mudinās vecākus sākt domāt par savu atbildību pret bērniem. Ir acīmredzams, ka mūsu sistēmā iztrūkst individuālās prevencijas posms, kurā notiek sadarbība un atbalsta sniegšana vecākiem – pastāv tikai sods. Tai pat laikā prevenciju izprotam tikai kā kampaņu, bet individuālā prevencija nav nedz definēta, nedz ietverta tiesību aktos. Taču sods nevar iemācīt būt par labiem vecākiem, kā vien būt par sodītiem cilvēkiem. Soda rezultāts var būt pat pretējs – tā arī neizprotot vecāku lomu, sodītie vecāki dusmās var vērsties ar vardarbību pret paša bērniem, domājot, ka bērni ir vainīgi vecāku nedienās”.
- 15. Lai noskaidrotu, kā tiesību aizsardzības iestāžu un bērnu lietu speciālisti, kā arī citi sabiedrības pārstāvji, attiecas pret dažādiem jauniešu likumpārkāpumu prevencijas aspektiem, no 2014.gada 14.aprīļa līdz 28.aprīlim tika veikts Latvijas bērnu un jauniešu likumpārkāpumu prevencijas sistēmas novērtējums. Kopumā aptaujā brīvprātīgi piedalījās 133 cilvēki, no kuriem 45 prokurori, 17 pašvaldību sociāli darbinieki, 5 skolotāji, 6 psihologi, 2 tiesneši, 6 Valsts probācijas dienesta darbinieki, 5 valsts un pašvaldības policijas darbinieki, 6 juristi, viens uzņēmējs un 37 citu profesiju un nodarbošanos pārstāvji – ārsti, valsts pārvaldes institūciju ierēdņi un citi.
- 16. Latvijas bērnu un jauniešu likumpārkāpumu prevencijas sistēmas novērtējums •48% (62 cilvēki) no aptaujātajiem norādīja, ka viņu dzīves vietā preventīvais darbs ar riska grupu jauniešiem un jauniešiem riska situācijās tiek veikts viduvēji, •30% (39 cilvēki) no aptaujātajiem šo darbu vērtēja kā ļoti sliktu, bet •10% (13 cilvēki) kā pilnībā nesekmīgu. Turklāt tikai •12% (16 cilvēki) pauda viedokli, ka esošais preventīvais darbs ar bērnu un jauniešu riska grupām viņu dzīves vietā ir labs, neviens no aptaujātajiem nenorādīja, ka tas būtu teicams. Fakts, ka 88% no aptaujātajiem preventīvā darba organizācijai ir devuši viduvēju vai zemu vērtējumu, saskan ar iepriekš analizētajos pētījumos un politikas dokumentos iekļauto informāciju.
- 17. Latvijas bērnu un jauniešu likumpārkāpumu prevencijas sistēmas novērtējums Vai ir pietiekamas jauniešiem pieejamās brīvā laika lietderīgas pavadīšanas iespējas? •45% (58 cilvēki) norādīja, kā tās ir viduvējas; •8% (10 cilvēki) norādīja, ka brīvā laika pavadīšanas iespējas jauniešiem pastāv, bet tās ir grūti pieejamas, •7% (9 cilvēki) uzskatīja, ka viņu dzīves vietā jauniešiem nav praktiski nekādu lietderīgu brīvā laika pavadīšanas iespēju. •37% (48 cilvēki) atbildot uz šo jautājumu norādīja, ka brīvo laiku jauniešiem ir iespējams pavadīt lietderīgi, ja vien viņi paši grib iesaistīties, bet tikai •4% (5 cilvēki) šādas iespējas uzskatīja par teicamām.
- 18. Bērnu un jauniešu lietderīga laika plānošana un pavadīšana ir viena no metodēm, kā nepieļaut antisociālas uzvedības risku rašanos, tomēr tradicionāli Latvijas sabiedrībā ilgu laiku dominējis uzskats, ka šī metode var atrisināt visus prevencijas uzdevumus. Vai lietderīgu brīvā laika pavadīšanas iespēju pastāvēšana vispār ir priekšnoteikums tam, ka bērns neiesaistīsies antisociālās darbībās? •78% (101 cilvēks) norādīja, ka visdrīzāk lietderīgas brīvā laika pavadīšanas iespējas izmaina bērna pieredzi un izpratni par iespējām kopumā. •16% (21 cilvēks) norādīja, ka lietderīgas brīvā laika pavadīšanas iespējas visdrīzāk nevar pasargāt bērnu no antisociālas uzvedības riskiem, jo iesaistīšanās vai neiesaistīšanās antisociālās darbībās ir atkarīga no bērna dzīvesveida un ģimenes vairāk, nekā no brīvā laika pavadīšanas iespējām. •5% (6 cilvēki) uzskatīja, ka brīvā laika lietderīgas pavadīšanas iespējas ir svarīgas, jo tas ļauj paturēt bērnu pieaugušo redzeslokā. •Tikai 2% no aptaujātajiem uzskatīja, ka lietderīgas brīvā laika pavadīšanas nodrošināšana nevar pasargāt bērnu no antisociālas uzvedības riskiem, jo sociālās problēmas ir tik dziļas, ka bērniem nav izstrādājušās iemaņas iesaistīties jebkādās nodarbībās, pulciņos vai brīvā laika pavadīšanas pasākumos.
- 19. Konstatētie riski un riska situācijas bērniem• Konfliktējošas attiecības gan mājās, gan skolas vidē • Dažāda veida vardarbība ģimenē • Skolas kavējumi • Ilgstoša nesekmība • Klaiņošana, pārmērīgs līderisms • Vardarbība pret vienaudžiem vai vardarbība no vienaudžu puses • Visvairāk konstatētās riska situācijas - vecāku šķiršanās process, kura rezultātā pieauguši „karo savā starpā”, iesaistot bērnus. • Vardarbīga emocionālā attieksme pret bērnu ģimenē • Pamešana novārtā • Nepietiekama uzraudzība • Sajūta, ka neesi nevienam vajadzīgs un nekur neesi piederīgs • Bērnam uzliek par daudz pienākumu, atbildību (vecāki, skolotāji) neatbilstoši viņa vecumam • Mācīšanās grūtības • Atkarību izraisošu vielu lietošana •
- 20. Konstatētie riski vecākiem, ģimenei• Audzināšanas prasmju un iemaņu trūkums • Konfliktējošas attiecības ģimenē • Alkohola atkarības • Bezdarbs • Garīga veselības problēmas • Nabadzība • Bērnu audzina viens no vecākiem vai vecvecāki, jo vecāki ir aizbraukuši strādāt uz ārzemēm • Vardarbība ģimenē • Antisociāla uzvedība • Nepiemērota dzīvesvieta • „Vecākiem bērna mājās nav vietas” jeb bērnam ģimenē nav vērtības, jo vecāki ir pārņemti ar savām problēmām • Pārmērīgs līderisms jeb nepamatotas prasības pret apkārtējiem cilvēkiem • Apātiskas attiecības ģimenē • Iesaistīšanās dažāda veida grupējumos jeb „nepareizie” draugi •
- 21. Sīkāka informācija par šo tēmu: Pētījums: Meklējot labāko Eiropas praksi jauniešu noziedzība (2014) Publikāciju apkopojums: Bērnu sociāla iekļaušana kā antisociālas uzvedības n (2014)