Prezentācija konferencē "Sociālais uzņēmējs un uzņēmējdarbība", ko 2014.gada 5.jūnijā rīko Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera.
Informācija par pasākumu: http://www.chamber.lv/lv/jaunumi/notikumi/2014-05-22/1400742388
Pārmaiņu skola - kopienas skola: iespēja labāku attiecību radīšanai
Nevalstiskās organizācijas kā sociālās uzņēmējdarbības veicēji
1. Nevalstiskās organizācijas kā sociālās uzņēmējdarbības veicēji
Agnese Lešinska, PROVIDUS pētniece/juriste
Prezentācija sagatavota projekta „PROVIDUS – valsts partneris politikas plānošanas un veidošanas procesā” ietvaros. Projektu finansiāli atbalsta Islande, Lihtenšteina un Norvēģija NVO darbības atbalsta programmas ietvaros. NVO darbības atbalsta programma tiek finansēta ar Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta un Latvijas valsts finansiālu atbalstu.
2. Pētījums
•PROVIDUS un Latvijas Pilsoniskā Alianse veica pētījumu
•Pētījuma mērķis–izpētīt 11 Eiropas valstu normatīvo regulējumu (definīcijas, kritērijus) un pieejamos atbalsta instrumentus (finanšu un citus) sociālajai uzņēmējdarbībai, kā arī piedāvāt risinājumus Latvijai
•Autori– Agnese Lešinska, Gatis Litvins, Rasma Pīpiķe, Inta Šimanska, Oskars Kupics, Katrīne Bušēvica
•Finansiālais atbalstītājs – Sorosa fonds – Latvija
3. Secinājumi
•Ir dažādas juridiskās formas kā SU darbojas
•Valstīs, kur NVO var aktīvi nodarboties ar saimniecisko darbību, SU darbojas NVO statusā
•Igaunijā, Zviedrijā, Lielbritānijā, un citās
•SU saņem ziedojumus, piesaista brīvprātīgos, veic saimniecisko darbību
•Nereti atzīts, ka NVO vide ir tā kur SU veidojas
4. SU Latvijā
•Lielākā daļa darbojas kā biedrības
•Lielai daļai ir SLO statuss
•Darbība uzsākta vai balstīta uz grantiem, saņem ziedojumus, piesaista brīvprātīgos
•Vairāk kā 50 organizācijas...
•Darbojas dažādās jomās – sociālā palīdzība, labdarība, vides problēmas, darba vietu radīšana
5. Iemesli NVO formas izvēlei
•Labāka atpazīstamība vs neesošam SU statusam
•Tiesības saņemt ziedojumus (....vai mums kāds ziedos, ja būsim komersanti??)
•Granti nodrošina iespēju uzsākt saimniecisko darbību (....bankas nedod aizdevumus)
•Tiesības piesaistīt brīvprātīgos (...gadā mums ir 300 brīvprātīgie)
6. Izaicinājumi
•Ierobežotas iespējas veikt saimniecisko darbību
•Īsti neiederas NVO vidē, jo veic diezgan aktīvu saimniecisko darbību
•Nav pieeja biznesa atbalsta instrumentiem, mentoringam
7. Latvijas piemēri
•Biedrība “Otra Elpa” – labdarības veikals
•Fonds “Žēlsirdības māja” – sociālā aprūpe, divas kafejnīcas Ventspilī
•Biedrība “Latvijas Samariešu apvienība” – sociālā aprūpe, medicīniskā aprūpe
•Fonds “Mammamuntetiem.lv” – portāls mammamuntetiem.lv
8. Tendences
•Biedrība veido savu SIA (vienīgais dibinātājs) un nodala saimniecisko darbību no sabiedrības labuma darbības
•Biedrība sadalās divās vai vairākās biedrības, nodalot dažādās darbības jomas
•Pārveidojas kā SIA
9. Ja SU ir komersants ar īpašo statusu
NVO kā komersants
NVO pārveidojas par SU
NVO komersantu
Ir divas organizācijas- NVO +SU
NVO komersantu
NVO izbeidz savu darbību, biedri dibina SU
reorganizējas
Likvidācija + dibina jaunu
dibina
10. Izaicinājumi..
•Nepazaudēt daudzveidību... bet ieviest skaidrību
•Nodrošināt ātru un vieglu ceļu līdz SU
•Nenoslogot ar birokrātiskām prasībām
•Piedāvāt adekvātu valsts atbalstu
11. Pilns pētījuma teksts www.providus.lv vai www.politika.lv vai www.socialauznemejdarbiba.lv agnese.lesinska@providus.lv