Recomendados
Más contenido relacionado
La actualidad más candente
La actualidad más candente (20)
Destacado
Destacado (20)
Similar a Dzīvnieku valsts
Más de Andris Ziemelis
Más de Andris Ziemelis (13)
Dzīvnieku valsts
- 2. Kas ir dzīvnieks? Dzīvs organisms, kas barojas heterotrofiski, šūnu sastāvā nav šūnapvalks
- 5. Sūkļu tips • Primitīvākie daudzšūnu organismi; • Dzīvieku valsts • Sēdoši – nekustīgi, piestiprinājušies – Sūkļu tips ūdenstilpnes dibenā; • Caur ķermeni nepārtraukti cirkulē ūdens – filtrētāji; • Divas šūnu kārtas, starp tām ir mezogleja; • Organismu veido dažādas šūnas – šūnām “iekšpusē” ir vica; • Vicas šūnas izraisa ūdens kustības • Barību satver citas šūnas – amēbveida šūnas • Neveidojas audi
- 6. Sūkļu tips
- 7. Sūkļu vairošanās • Vairojas dzimumiski un bezdzimumiski; • Bezdzimumvairošanās notiek pumpurojoties; • Pumpurs nenodalās no mātes organisma un veidojas kolonija; • Dzimumšūnas (olšūnas un spermatozīdi) attīstās no amēbveida šūnām vienā un tajā pašā organismā; • Hermafrodīti – organismi ar abu dzimumu dzimumšūnām
- 8. Filtrētāji
- 9. Gatavo mazgāšanas sūkļus • Veido starp šūnām izvietotas kaļķa vai citu minerālvielu adatas. • Sūklim ejot bojā, cietais un elastīgais iekšējais skelets saglabājas. • Skeletus izmanto mazgāšanās sūkļu izgatavošanā!!!
- 10. Dzīvnieku valsts
- 11. Zarndobumaiņu tips • Šūnas veido audus, bet vēl nav īstu orgānu; • Dzīvnieku valsts • Ūdensdzīvnieki; Dobs maiss – gremošanas jeb zarnu – Zarndomumaiņu tips • dobums; • Hidrozoju klase • Audi – šūnu kopums ar līdzīgu uzbūvi un funkcijām; • Scifozoju klase • Divi šūnu slāņi: ektoderma un • Koraļļu klase entoderma; ir audi • Starp ektodermu un entodermu atrodas mezogleja (nav šūnu); • Ir kaļķa vai ragvielas skelets; • Pastāv divas dzīves formas – polips un medūza; • Polips – nekustīgs, sēdošs; • Medūza – brīvi peldoša, producē dzimumšūnas.
- 12. Hidrozoju klase
- 13. Hidrozoju klase • Pazīstamākie - hidras • Dzīves forma – gan polips gan medūza, bet hidrām tikai polips; • Dzīvo jūrās un saldūdeņos; • Primitīva nervu sistēma – tīklveida nervu sistēma; • Reaģē uz kairinājumiem; • Ir dzeļšunas, tās neatjaunojas; • Vairojas dzimumiski un pumpurojoties; • Reģenerējas;
- 16. Scifozoju klase
- 17. Scifozoju klase • Dzīves forma – medūzas, polipu paaudze vāji attīstīta; • Pazīstamākā – ausainā aurēlija; • Sastopamas tikai jūrās; • No apaugļotās olšūnas veidojas kāpurs – planula; • Planula nolaižas jūras dibenā un no tā izveidojas polips, vēlāk izveidojas mazas medūziņas;
- 20. koraļļu klase
- 21. Koraļļu klase • Dzīves forma – tikai polips; • Dzīvo – tikai jūrās, seklumā; • “Ceļ” rifus; • Veido kaļķa skeletu – ciets kā betons;
- 24. Koraļļu rifi
- 26. Koraļļu rifi
- 27. Dzīvnieku valsts
- 28. Plakantārpu tips • Dzīvnieku valsts – Plakantārpu tips • Skropstiņtārpu klase • Sūcējtārpu klase • Monogeneju klase • Lenteņu klase • Cestodāriju klase
- 29. Plakantārpu tips • Divpusēji (bilaterāli) simetriski dzīvnieki; • Muguras-vēdera virzienā saplacināts ķermenis; • Ektoderma, endoderma + mezoderma; • Ir orgāni – visbiežāk tā ir nervu sistēma un/vai dzimumsistēma • Svarīgākā īpatnība – ādas-muskuļu maiss; • Ķermenī ir nav dobuma (ne pseidoceloma, ne celoma) • Primitīva gremošanas sistēma – galazarnas un ānusa nav! • Nav asinsrites un elpošanas orgānu; • Nervu sistēma sastāv no viena smadzeņu ganglija; • Ir izvadorgāni; • Dzimumsistēma ir hermafrodītiska; • Pieder 5 klases, 4 no tām parazītiskas
- 35. Skropstiņtārpu klase • Brīvi peldoši tārpi jūrās un saldūdeņos, retumis augsnē; • Visu ķermeni klāj skropstiņepitēlijs; • Mute novietota apakšpusē, nevis galā; • No 1 mm – 50 cm gari īpatņi, atkarībā no sugas; • Gan rāpo, gan peld (peld ar skropstiņu palīdzību); • Vairums ir plēsoņas;
- 36. Sūcējtārpu jeb trematožu klase
- 40. Sūcējtārpu klase • Dzīvnieku parazīti; • Līdzīgi skropstiņtārpiem; • Raksturīgi piesūcekņi; • Parasti divi piesūcekņi – mutes un vēdera; • Ir mute un gremošanas sistēma;
- 41. Lenteņu klase
- 48. Lenteņu klase • Dzīvnieku parazīti; • Dažu milimetru biezi, taču garumā var sasniegt 30 metrus; • Nav gremošanas sistēmas un mutes; • Ķermenis sadalīts posmos – proglotīdos; • Ļoti labi attīstīta dzimumsistēma; • Ar “adatiņām” klāta galva.
- 49. Dzīvnieku valsts
- 50. • dzīvnieki, kuriem ir primārais Veltņtārpu tips ķermeņa dobums (pseidoceloms); • Ķermenis nav posmots; • Dzīvnieku valsts • Šķirtdzimuma dzīvnieki ar – Veltņtārpu tips vienkāršiem dzimumorgāniem; • Nematožu klase • Asinsrites un elpošanas nav; • Vēderskropstaiņu • Izvadsistēmas nav vai tā ir klase vāja; • Virpotāju klase • Ir galazarna un ānuss; • Kinorinhu klase • Mātītes no tēviņiem atšķiras – • Matoņu klase dzimumdimorfisms; • 5 klases: nematožu klase, vēderskropstaiņu klase, virpotāju klase, kinorinhu klase, matoņu klase
- 51. Nematožu klase • Tārpi ar slaidu cilindrisku, abos galos nosmailotu ķermeni. Daudzas sugas ir parazītiskas
- 52. Vēderskropstaiņu klase • Sīki ~ 1mm gari tārpi, kuru vēders klāj skropstas. Dzīvo ūdenī.
- 53. Virpotāju klase • Sīki ~ 1,5 mm gari tārpi. Ķermeņa priekšgalā tiem ir skropstiņu aparāts, kas kalpo kustībām un mutei pievada barību. Dzīvo ūdenī, augsnē, mitrās sūnās.
- 54. Kinorinhu klase • Sīki ~ 0,5 mm gari tārpi, kuru ķermenis klāts dzelkšņiem. Dzīvo jūrās.
- 55. Matoņu klase • Matveida tārpi, kuru ķermeņa garums var būt no dažiem cm līdz pat 1,5 m . Latvijā sastopamie matoņi ir 10-15 cm gari. Dzīvo ūdenī, cilvēkam nav bīstami!
- 56. Dobumi Īstais dobums - celoms Primārais celoms- pseidoceloms Nav dobuma jeb celoma
- 57. Dzīvnieku valsts
- 58. Pirmmutnieki vs otrmutnieki OTRMUTNIEKI Embrioģenēzē otrmutniekiem, kur ir mute, bija ānuss PIRMMUTNIEKI
- 59. Gliemju tips • Mīksts, posmos nesadalīts • Dzīvnieku valsts ķermenis; – Gliemju tips • Vairums sugu ir arī čaula; • Tārpgliemju klase • Gliemju ķermenis sastāv no 3 • Monoplakoforu klase nodalījumiem: • Bruņgliemežu klase • Galvas; • Gliemežu klase • Vidukļa; • Kājas • Gliemeņu klase • Lāpstkāju klase • Galvkāju klase
- 60. Gliemju tips • Pirmutnieks, ir dobums (celoms) • Gan šķirtdzimumu, gan hermofrodītiski dzīvnieki • Vaļēja asinsrites sistēma; • Mantija – epidermālas izcelsmes ķermeņa sega; • Mantijā dziedzeri, kas veido čaulu; • Mutes dobumā radula (rīvīte); • Muskuļota kāja; • Gāzu apmaiņas orgāni – ktenīdijas, plaušas; • Attīstība tieša vai ar metamorfozi, kāpuri –trohofora, veligers, glohīdijs; • Latvijā ~180 sugas
- 61. Tārpgliemju klase • Tārpveida gliemji bez čaulas, to ķermeņa garums no1,5 mm – 30 cm. Dzīvo sāļās jūrās; • Dziļūdens sugas, detritofāgi un plēsēji (uzbrūk sēdošiem dzīvniekiem) Andris Ziemelis
- 62. Monoplakoforu klase • Galvenokārt izmiruši jūras gliemji. Pašreiz sastopamas kādas 10 sugas; • Dziļūdens un litorāles sugas, mazas pēc izmēra Andris Ziemelis
- 63. Bruņgliemežu klase • Ovāli vai tārpveidīgi dzīvnieki. Ķermeņa garums 0,5- 30 cm, to klāj čaula. Dzīvo sāļās un siltās jūrās. Andris Ziemelis
- 64. Gliemežu klase • Gliemji ar asimetrisku ķermeni, čaula savērpta spirālē. Dzīvo jūrās, saldūdeņos un uz sauszemes. • Elpošanas orgāni ktenīdijas vai plaušas; Andris Ziemelis
- 65. Gliemežu klase • Čaulas redukcija • Latvijā 23 sugas ir aizsargājamas!! Andris Ziemelis
- 66. Gliemežu daudzveidība • Priekšžauņu apakšklase • Aizsirdsžauņu apakšklase • Plaušgliemežu apakšklase Andris Ziemelis
- 67. Gliemeņu klase • Divpusēji simetriski gliemji ar divvāku čaulu. Čaulas garums var būt līdz 1,4 m • Pārsvarā filtrētāji un vienkāršota nervu sistēma. • Izmanto pārtikā, un pērļu ieguvē. Andris Ziemelis
- 68. Gliemeņu klase • Pārvietošanās mehānisms Andris Ziemelis
- 69. Gliemeņu daudzveidība • Pirmgliemeņu apakšklase • Lapžaungliemeņu apakšklase • Anomalodesmata Andris Ziemelis
- 70. Lāpstkāju klase • Ķermeni apņem cauruļveida čaula, kas abos galos vaļēja. Ap muti lipīgi taustekļi. Dzīvo siltās jūrās ierakušies gruntī. • Plēsēji, nav žaunu; Andris Ziemelis
- 71. Galvkāju klase • Ķermenis ar 8-10 taustekļiem, tā garums no1 cm līdz 22 m. dzīvo tikai jūrās. Andris Ziemelis
- 72. Galvkāju klase • Ķermenis ar 8-10 taustekļiem, tā garums no1 cm līdz 22 m. dzīvo tikai jūrās. Andris Ziemelis
- 73. Gliemju attīstība Andris Ziemelis
- 74. Dzīvnieku valsts
- 75. Posmtārpu tips • Dzīvnieku valsts – Posmtārpu tips • Daudzsartārpu klase • Mazsartārpu klase • Dēļu klase
- 76. Posmtārpu tips • Ķermenis sastāv no galvas daivas (prostomija), segmentēta jeb posmota vidukļa, pakaļējās anālās daivas (pignīdija); • Labi attīstīts ādas-muskuļu maiss; • Ir sekundārais ķermeņa dobums jeb celoms, katram posmam ir savs celoma maiss, galvai anālai daivai nav; • Gremošanas sistēma: mutes dobums, rīkle, viduszarna, un galazarna, kas atveras ar ānusu anālās daivas galā; • Ir slēgta asinsrites sistēma; • Ir izvadorgāni - nefrīdiji • Pirmmutnieks • Ir maņu orgāni- acis. Ožas bedrītes un taustekļveidīgas piedevas; • Primitīvākie posmtārpi ir šķirtdzimuma; • Attīstība ar metamorfozi (kāpurs ir trohofora);
- 77. Daudzsartārpi • Labi attīstītas parapodijas. Ķermenis sastāv no 5 – 800 posmiem. Barojas ar detrītu, augiem. Vairums sugu dzīvo jūrā. Plēsīgas sugas uzbrūk dzīvniekiem vai to mazuļiem. Sķirtdzimumu dzīvnieki
- 78. Mazsartārpi • No parapodijām saglabājušās tikai sariņu pušķi. Ķermeni veido 5-600 posmiem. Dzīvo galvenokārt augsnē un saldūdenī. Pārtiek no detrīta. Hermafrodītiski dzīvnieki.
- 79. Dēles • Vairumam sugu nav ne parapodiju, ne sariņu. • Raksturīga pazīme – viens vai divi piesūcekņi. • Dēles dzīvo galveno kārt saldūdeņos, reti jūrās vai uz sauszemes. • Daļas sugu plēsīgas, citas – pusparazītiskas. Hermafrodītiski dzīvnieki.
- 80. Aizsargājama suga • Medicīnas dēle; • Izmanto hirudoterapijā;
- 82. Dzīvnieku valsts
- 83. Posmkāju tips • Ķermenis posmots ar • Dzīvnieku valsts ekstremitātēm (kājām); – Posmkāju tips • Pirmmutnieki • Kukaiņu klase • Ir celoms • Zirnekļveidīgo klase • Ir orgāni • Daudzkāju klase • Ir audi • Vēžveidīgo klase
- 84. Kukaiņu klase • Ķermenis sastāv no 3 nodalījumiem: – Galva; – Krūtis; – Vēders. • Ekstremitāšu skaits – 3 pāri (6 kājas); • Kājas un spārni piestiprināti pie krūtīm; Andris Ziemelis
- 85. Company Logo
- 86. Anatomija • Elpošanas sistēma – traheju sistēma; • Asinsrites sistēma ir vaļēja; • Nervu sistēma ietilpst nervu gangliji; • Maņu orgāni attīstīti ļoti labi, garšas receptori, redze, ožas receptori, • Šķirtdzimumu dzimumsistēma; • Ķermeni klāj hitīna apvalks – ārējais skelets Andris Ziemelis
- 87. Kukaiņu attīstība • Ar metamorfozi (attīstība ar metamorfozi); – Pilnīga metamorfoze: ola – kāpurs – kūniņa – imago (pieaugušais); Piemēram, tauriņi, vaboles, blusas u.c. – Nepilnīga metamorfoze: Ola – nimfa (kāpurs) – imago (pieaugušais) Piemēram, blaktis, sienāži, siseņi u.c. Andris Ziemelis
- 88. Pilnīga metamorfoze Company Logo
- 89. Nepilnīga metamorfoze Company Logo
- 90. Zirnekļveidīgo klase • Ķermenis sastāv no viena vai diviem ķermeņa nodalījumiem: – Galvkrūtis – Vēders • Ķermenim ir 4 pāri ekstremitāšu (8 kājas); Andris Ziemelis
- 91. Kopīgās pazīmes • 2 pāri ekstremitāšu ir pārveidojušies par mutes orgāniem; • Uz vēdera ir 3 tīmekļkārpiņu; • Daudzi zirnekļi, ne visi, gatavo ķeramtīklus ; • Ērces ir zirnekļveidīgie; • Ērces pārnēsā ērču encefalītu; – Šo slimību pārnēsā ganību ērces: • Suņu ērce • Taigas ērce Company Logo
- 92. Vēžveidīgo klase • Ķermeni klāj hitīna čaula jeb saplūduši daudzi posmi; • Vēžiem ir 2 nodalījumi: – Galvkrūtis; – Vēders • Elpošanas orgāni ir žaunas; • Vienīgie sauszemes apdzīvotāji, bet vajadzīgs mitrums jo elpo ar žaunām ir mitrenes Company Logo
- 93. Daudzkāju klase • Ķermenis posmots; • Pie katra posma ir ekstremitātes; – Simtkājiem viens pāris (2 kājas); – Tūkstošskājiem divi pāri (4 kājas). Company Logo
- 94. Dzīvnieku valsts
- 95. Adatādaiņu tips • Dzīvnieku valsts • Dzīvnieki, kam raksturīga staraina simetrija – Adatādaiņu tips • Otrmutnieki • Jūraszvaigžņu klase • Ir celoms • Jūrasliliju klase • Ir orgāni • Čūskastu klase • Ir audi • Jūrasežu klase • Jūrasgurķu klase
- 96. Adatādaiņu tips • Iekšējais skelets – kaļķa (CaCO3) elementi – plātnītes un dzelonīši; • Neparasta ar šķidrumu pildīta kanālu sistēma, kas veic kustību un daļēji elpošanas kustības; • Labi attīstīts sekundārais ķermeņa dobums;
- 97. Jūraszvaigžņu klase • Ķermeni veido disks un tā atejošie stari; • Starp disku un stariem nav stingru robežu; • Parasti ir 5 stari, bet var būt arī 30. • Ķermenis košās krāsās; • Mute atrodas diska centrā; • Reģenerācijas spēja. Andris Ziemelis
- 98. Jūraszvaigžņu klase • Plēsīgi dzīvnieki; • Dzīvo jūrās un okeānos; • Katram staram mutes pusē ir “kājiņas”; • Skelets attīstīts labāk mutes pusē; • Asinsrite neveic elpošanas funkciju; Company Logo
- 99. Jūraslilijas • Ķermenis kausveidīgs; • Gar kausa daļām taustekļi, kausa centrā mute; • Pārsvarā sēdoši dzīvnieki www.themegallery.com Company Logo
- 100. Čūskastes klase • Ķermeni veido disks un 5-10 kustīgi stari, kas var būt zaroti. • Stari no diska krasi norobežoti; • Mute atrodas diska centrā; www.themegallery.com Company Logo
- 101. Jūrasežu klase • Ķermenis ieapaļš vai lodveidīgs; • Ķermeni klāj blīvas bruņas, virs kurām paceļas adatas; • Nav staru www.themegallery.com Company Logo
- 102. Jūrasgurķu klase • Ķermenis mīksts, maisveidīgs!! • Ap muti ir taustekļi barības satveršanai; • Parasti tumši brūni; • Ir arī spilgti eksemplāri www.themegallery.com Company Logo
- 103. Dzīvnieku valsts
- 104. Hordaiņu tips • Dzīvnieku valsts • Dzīvnieki , kuriem – Hordaiņu tips vismaz kādā dzīves • Zivju klase stadijā ir • Abinieku klase sastopama horda • Rāpuļu klase vai mugurkauls • Putnu klase • Otrmutnieki • Zīdītāju • Ir celoms • Ir orgāni • Ir audi
- 106. Tunikātu apakštips
- 109. Galvhordaiņi apakštips – lancetnieki
- 111. Bezžoklaiņi infratips Nēģu virsklase Žokļaiņu infratips Zivju virsklase u.c.
- 112. Zivju virsklase • Iedalās: – Škrimšļzivju klasē; – Kaulzivju klasē.
- 113. Kopīgā anatomija • Anatomija – zinātne par iekšējiem orgāniem (to izvietojumu) • Ir spuras: gan pāra, gan nepāra • Ķermeni klāj gļotas un zvīņas, kā arī ir plakaniska ķermeņa forma; • Zivīm ir zvīņas, bet ne visām!
- 114. Kopīgā anatomija • Ir līdzsvara orgāns – sānu līnija:
- 115. Kopīgā anatomija • Pirmajiem kam izveidojas mugurkauls; • Elpo ar žaunām; • Divkameru sirds un viens asins rites loks
- 116. Kopīgā anatomija • Nervu sistēmu veido galvas un muguras smadzenes: vēl vāji attīstītas; • Ožas daiva īpaši haizivīm ir attīstītas; • Smadzenītes atbild par ķermeņa koordināciju, tāpēc zivīm ir labi attīstītas smadzenītes (relatīvi lielas), aktīvo kustību dēļ; • No galvas smadzenēm atirt 10 pāri nervu; • No muguras smadzenēm attiet citi nervi.
- 117. Kopīgā anatomija • Liela nozīme ir arī taustei un garšai; • Ar acīm veidojas monukulāra redze -
- 118. Kopīgā anatomija • Zivis arī dzird – ar sānu līniju un ar iekšējo ausi; • Zivis arī izdvešs skaņas; • Apaugļošanās ir ārēja; • Ir zivis, kam ir iekšējā apaugļošanās, piemēram, haizivis;
- 119. Zivju fauna • Skrimšļzivis: –Haizivis+rajas –Himēras. NAV SASTOPAMAS LATVIJĀ! Siltajās jūrās un okeānos, kā arī amazonas upē!
- 121. Škrimšļzivis • Rajas: • Manta
- 125. Kaulzivis - Latvijā • Asarveidīgie • Karpveidīgie • Lašveidīgie • Plekstveidīgās • U.c.
- 126. Asarveidīgie • Asaris • Zandarts • Ķīsis Raksturīga pazīme – adataina muguras spura
- 127. Karpveidīgās • Karpa • Karūsa • Rauda • Mailīte
- 129. Karpveidīgās • Līnis • Plicis
- 130. Lašveidīgās Raksturīga pazīme – taukspura! • Strauta forele • Lasis • Līdaka
- 131. Lašveidīgās • Salaka • Sīga
- 132. Plekstveidīgās Plakanas, un acis vienā pusē • Plekste • Akimeņplekste
- 133. Pasaules kaulzivis
- 134. Pasaules kaulzivis
- 135. Abinieki un rāpuļi
- 136. ABINIEKU KLASE
- 137. Jūsuprāt, kā var definēt, kas ir abinieks?
- 138. Abinieki • Mugurkaulnieki, kas daļu dzīves pavada uz sauszemes, bet daļu ūdenī. • Vairošanās notiek ūdenī. • Aukstasiņu dzīvnieki
- 139. Abinieku klase • Sliekabinieku jeb bezkājaiņu jeb cecīliju kārta
- 140. Abinieku klase • Astaino abinieku kārta
- 142. Latvijā Mazais tritons un Lielais tritons
- 143. Abinieku klase • Bezastaino abinieku kārta
- 144. Pasaulē
- 145. Latvijā 13 sugas!
- 147. Parastā kokvarde
- 148. Brūnais varžkrupis
- 149. Smilšu krupis
- 150. Zaļais krupis
- 151. Parastais krupis
- 152. Zaļās vardes • 5 sugas
- 153. Brūnas vardes Purva varde un Parastā varde
- 155. Asinsrite • Asinis daļēji sajaucas! Slēgta asinsrite! • Trīsdaļīga sirds! • Divi asinsrites loki!
- 156. Elpošana • Kurkuļu stadijā elpo ar ādu un žaunām! • Pieaugušie elpo ar ādu un/vai plaušām!
- 157. Maņu orgāni un smadzenes • Attīstīta redze un dzirde, kas funkcionē gan funkcionē gan uz sauszemes, gan ūdenī; • Priekšējās smadzenes ir attīstījušās un sadalījušās divās puslodēs. • Oža kalpo tikai uz sauszemes; • Garša vāji attīstīta!
- 158. Attīstība un vairošanās • Attīstība ir ar pārvēršanos – metamorfoze! • Vairojas tikai ūdens vidē, ārējā apaugļošanās
- 159. Āda • Gļotaina un rievaina • Elpošanas orgāns! Piedalās gāzu maiņā! • Piedalās ūdens uzņemšanās
- 160. Iekšējā uzbūve
- 161. Skelets • Nav ribu! • Ir kakla skriemelis – kustina galvu! • 4 ekstremitātes!
- 162. RĀPUĻU KLASE
- 163. Rāpuļi • Sauszemes mugurkaulnieki, kas elpo ar plaušām, ir sausa, pārragojusies āda. • Nespēj saglabāt patstāvīgu ķermeņa temperatūru – aukstasiņu dzīvnieki
- 164. Rāpuļu klase • Zviņrāpuļu kārta
- 165. Pasaulē - čūskas
- 167. Zalktis
- 168. Odze
- 169. Gludenā čūska
- 170. Uzmanību – čūskas inde
- 171. Pasaulē - ķirzakas
- 172. Pasaulē
- 173. Latvijas ķirzakas • 3 sugas • Pļavas ķirzaka un Sila ķirzaka
- 174. Latvijas ķirzakas • Latvijas bezkājķirzaka - Glodene
- 175. Rāpuļu klase • Bruņurupuču kārta
- 176. Pasaulē
- 177. Latvijā • 1 suga vietējā – Purva bruņurupucis
- 178. Latvijā • 1 suga nav vietējā – invazīva, nogalina citus
- 179. Rāpuļu klase • Krokodilu kārta
- 180. Pasaulē
- 181. Rāpuļu klase • Knābgalvju kārta
- 183. Asinsrite • Slēgta asinsrites sistēma! • Divi asinrites loki! Asinis daļēji sajaucas!
- 184. Elpošana • Elpo tikai ar plaušām!
- 185. Maņu orgāni un smadzenes • Redze ir vissvarīgākais maņu orgāns; • Ir asaru dziedzeri – slapina no izžūšanas; • Dzirdes orgāni ir samērā vienkārši; • Tauste: – Ķirzakām, čūskām – mēle; – Bruņurupučiem - bruņas • Ir dažādi receptori: termo un hemo. • Priekšējās smadzenes ir kļuvušas lielākas, nodrošina sarežģītākā izturēšanās;
- 186. Attīstība un vairošanās • Apaugļošanās ir iekšēja, notiek izmantojot kopulācijas orgānus; • Attīstās no olas, ar blīvu apvalku, kas pasargā no izžūšanas
- 187. Āda • Sausa • Zvīņaina • Pārragojusies • Piemērota dzīvei sausumā • Nenotiek gāzu un ūdens maiņa!
- 188. Iekšējā uzbūve
- 189. Skelets • Ir kakls – galva ir kustīgāka • Ir ribas – iekšējie orgāni pasargāti
- 190. Izmirušie dinozauri - pleziozauri
- 192. Izmirušie dinozauri - diplodoki
- 193. Izmirušie dinozauri - stegozauri
- 194. Izmirušie dinozauri - triceratopi
- 195. Izmirušie dinozauri - pterozauri
- 196. Putni
- 197. Izcelšanās • Izcēlās ļoti sen un pakāpeniski, no rāpuļiem!
- 198. Kāpēc tā var apgalvot?
- 199. Atrastā fosilija - Arheopterikss • Ir spārni Hmm … tā kā putniem • Rokas ar pirkstiem Hmm … ta kā rāpuļiem • Ir zobi Hmm … tā kā rāpuļiem!
- 200. Mūsdienu putni • Kājas ir no zvīņām Hmm … tā kā rāpuļiem
- 201. Definīcija • Putni ir mugurkaulnieki, kuru priekšējās ekstremitātes pārvērtušās par spārniem, tāpēc vairums no tiem spēj dzīvot
- 203. Apspalvojums • Piedod formu, silda, aizsargā, palīdz lidot un neļauj samitrināties: – Dūnas: atrodas vistuvāk pie ādas, pūkainās spalvas kas veic siltuma izolāciju. – Kontūrspalvas: ir dažādas, bet kopīgā pazīme ir lidot; – Vēl ir sariņi (taustei) un krāšņumspalvas (skaistumam).
- 205. Adaptācija • Kāda pazīme pielāgojas vides apstākļiem!
- 207. Asinsrites sistēma Četrkameru sirds Divi asinrites loki Slēgta asinsrite Asinis nesajaucas
- 208. Gremošanas sistēma • Sākas ar knābi; • Starp knābi un kuņģi ir barības vads un guza; • Guzā sēklas izmiekšķējas un sagremojas, baro mazuļus, daudz fermentu; • Ir divu veidu kuņģi: dziedzerkuņģis un muskuļkuņģis; • Muskuļkuņģī nonākušie akmens graudiņi piedalās barības sasmalcināšanā; • Ir kloāka (kakas+urīns)
- 209. Kā putni spēj lidot? • Viegli kauli – kauli ir ar gaisu pildīti, tukšs vidus, tas piedod izturību un mazu svaru; • Ir divkārša elpošana; • Ir ķīlis (kauls), kas palielina muskulatūras jaudu; • Ir spārni
- 210. Divkārša elpošana Putni elpo ar plaušām un ar gaisa maisiem; Kad putns ieelpo, skābeklis virzās uz plaušām un uz gaisa maisiem; Kad izelpo tad skābeklis plaušās ieiet no gaisa maisiem;
- 211. Nervu sistēma • Labi attīstīta dzirde, redze ir ļoti asa; • Putniem ir attīstītas: – Starpsmadzenes, vidusmadzenes, smadzenītes • Putniem ir ļoti labi attīstītas balss saites;
- 212. Siltasiņu dzīvnieki • Nodrošina patstāvīgu ķermeņa temperatūru!
- 213. UZVEDĪBA
- 214. Ļoti sabiedriski (sociāli) dzīvnieki
- 218. Riesti • Notiek pavasarī, • Dzimumiem ir dzimumdimorfisms (tēviņi no mātītēm riesta laikā atšķiras)
- 219. Ligzdguļi un ligzdbēgļi • Ligzdguļi – mazi vāji putnēni un ļoti ilgi pavada ligzdā; • Ligzdbēgļi – ātraudzīgi putnēni kuri jau pēc izšķilšanās gatavi doties lielajā pasaulē;
- 220. Nometnieki • kas visu laiku uzturas noteiktā vietā kā pastāvīgi iemītnieki, piem. sīlis, zīlīte, rubenis, krauklis, žagata, mednis, ūpis un citi.
- 221. Viesi • kas ierodas no aukstākiem ziemeļu apgabaliem pārziemot, vai ieklīst gadījuma dēļ
- 222. Gājputni • kas rudeņos dodas uz siltākiem apvidiem, pavasaros atgriežas ligzdot.
- 223. Maldu viesi • Noiet no ceļa, sajauc virzienu migrāciju laikā
- 224. Attīstība • Attīstās ar olu;
- 225. LATVIJAS FAUNA - ~ 300 SUGU
- 226. Zīdītāji
- 227. Zīdītāji • Ir mugurkaulnieki, kuri savus mazuļus baro ar pienu. Tie ir piemērojušies dzīvei uz sauszemes un ūdenī.
- 228. Zīdītāju iedalījums Dējējzīdītāju apakšklase Dzemdētājzīdītāju apakšklase • Pirzīdītāju infraklase • Bezplacentāļu infraklase – Oldējēju kārta – Somaiņu kārta • Placentāļu infraklase – Plēsēju kārta – U.c.
- 229. Dējējzīdītāju apakšklase Pirzīdītāju infraklase Oldējēju kārta • Dēj olas, taču mazuļus zīda ar pienu • 3 sugas • Dzīvo Austrālijā
- 230. Pīļknābis
- 231. Ehidnas Īsa purna ehidna Gara purna ehidna
- 232. Dzemdētājzīdītāju apakšklase Bezplacentāļu infraklase Somaiņu kārta • Dzīvo Austrālijā, mazāk Madagaskarā un Damerikā; • Nav placentas, tā rezultātā mazuļus kādu laiku nēsā «somā».
- 233. Ķenguri
- 234. Koku ķenguri
- 235. Mazie valabiji
- 236. Citi valabiji
- 237. Klinšu valabiji
- 238. Lielā žurka
- 240. Placentāļi • Visi tie mugurkaulnieki kuri baro mazuļus ar pienu ir placenta, nedēj olas un neaudzina mazuļus «somā» • Izplatīti pa visu pasauli, gan gaisā, gan ūdenī, gan uz sauszemes.
- 241. Kukaiņēdāju kārta
- 242. Sikspārņu kārta
- 243. Nepilnzobju kārta
- 244. Grauzēju kārta
- 245. Zaķu kārta
- 246. Nepārnadžu kārta
- 247. Pārnadžu kārta
- 248. Snuķaiņu kārta
- 249. Airkāju kārta
- 250. Vaļu kārta
- 251. Sirēnu kārta
- 252. Plēsēju kārta
- 253. Primātu kārta
- 254. Primātu kārta