SlideShare una empresa de Scribd logo
1 de 13
SPINĀLĀS
ASINSRITES
TRAUCĒJUMI
Šo slimību attīstībā liela nozīme ir muguras smadzeņu barojošo
artēriju kompresijai, ko izraisa spondiloze un citas skriemeļu un
mugurkaula kanāla audu slimības.
Liela nozīme mugura smadzeņu asinsrites traucējumu patoģenēzē ir
aortas slimībām – aterosklerozei un aortas koarktācijai.
MUGURAS SMADZEŅU ASINSAPGĀDES
KLĪNISKĀ ANATOMIJA
A. spinalis anterior apasiņo muguras smadzeņu pelēkās vielas
priekšējos ragus, pelēkās vielas centrālo daļu, baltās vielas
priekšējos stabus un vairumu sānu stabu.
A. spinalis posterior vaskularizē smadzeņu baltās vielas mugurējos
stabus, pelēkās vielas mugurējo ragu un piedalās baltās vielas sānu
stabu asinsapgādē.
Spinālās asinsrites traucējumus klasificē pēc asinsrites traucējumu
veida, norises, etioloģijas un lokalizācijas. Šķir išēmiskus un
hemorāģiskus asinsrites traucējumus.
Išēmiski asinsrites traucējumi var izpausties ar tranzitoru
mieloišēmiju, progresējošu vaskulāru mielopātiju un spinālu insultu,
bet hemorāģiskie – ar hematomiēliju (asinsizplūdumu muguras
smadzenēs), subarahnoidālu vai epidurālu asinsizplūdumu.
Išēmisku spinālās a/r traucējumu etioloģijā svarīgas ir asinsvadu
slimības – ateroskleroze, arteriālā hipertensija, vaskulīts, iedzimtas
muguras smadzeņu asinsvadu malformācijas.
Bieži spinālās a/r traucējumus izraisa aortas ateroskleroze un aortas
zaru aterosklerotika obturācija.
Tāpat svarīgas ir slimības un traumas, kas izraisa muguras smadzeņu
asinsvadu kompresiju:
• spondiloze,
• hormonāla spondilopātija,
• skriemeļu ķermeņu un loku lūzumi,
• spondilīts,
• skriemeļu un muguras smadzeņu subdurāli un epidurāli audzēji.
Hemorāģiski spinālās a/r traucējumi var attīstīties pēc muguras
smadzeņu iedzimtu defektu (arteriovenozu malformāciju, arteriālu
aneirismu) plīšanas.
Dažreiz hematomiēlija muguras smadzeņu pelēkajā vielā rodas pēc
straujām mugurkaula fleksijas un ekstensijas kustībām.
IŠĒMISKI SPINĀLĀS ASINSRITES
TRAUCĒJUMI
TRANZITORI SPINĀLĀS ASINSRITES TRAUCĒJUMI
Visbiežāk izraisa spondiloze ar mugurkaula kanāla stenozi.
Klīniskajai ainai raksturīga pārejoša vienas vai abu kāju parēze,
segmentāri vai vadu tipa jušanas traucējumi un dažreiz arī iegurņa
orgānu disfunkcija. Traucējumi bieži izpaužas staigājot vai stāvot, bet
to attīstību var veicināt arī kritieni, straujas mugurkaula kustības,
alkohola intoksikācija.
Ja pārtauc mugurkaula noslogojumu, simptomi izzūd vairākās
minūtēs vai stundās.
MUGURAS SMADZEŅU IŠĒMISKS INFARKTS
Var sākties pēkšņi vai arī pēc vienas vai vairākām tranzitoru
traucējumu epizodēm.
Sākumposmā akūts infarkts izpaužas ar muguras smadzeņu
šķērsbojājuma simptomiem – tetraplēģiju, paraplēģiju, vadu tipa
visu veidu jušanas un iegurņa orgānu darbības traucējumiem.
Paralizēto muskuļu tonuss ir zems, cīpslu refleksi ir vāji vai arī tos
neizdodas izraisīt.
Pēc vairākām nedēļām kustību traucējumu simptomi mainās –
pieaug muskuļu tonuss un muskuļu cīplsu refleksi.
Neiroloģisko simptomu izvērtējums 2-3 nedēļas pēc slimības
sākuma ļauj precīzāk noteikt infarkta asinsapgādes baseina topisko
diagnozi.
AKŪTAAORTAS DISEKCIJA
Ļoti stipras, plēsošas vai durošas sāpes ir agrīns aortas disekcijas
simptoms.
Akūta muguras smadzeņu kaudālās daļas infarkta simptomi parasti
izpaužas drīz pēc akūtiem slimības sākuma simptomiem.
Slimniekiem attīstās kāju paraplēģija ar ļoti zemu muskuļu tonusu,
iegurņa orgānu darbības traucējumi un vadu tipa virspusējās jušanas
traucējumi.
IEDZIMTA AORTAS STENOZE (KOARKTĀCIJA)
Iedzimtas aortas stenozes slimniekiem jau agri (15-20 gadu vecumā)
izpaužas tranzitori muguras smadzeņu asinsrites traucējumi. Pēc
fiziskas slodzes, staigāšanas vai skriešanas rodas parestēzijas un
nespēks kāju muskuļos.
Pēc atkārtotām tranzitoru a/r traucējumu epizodēm var veidoties
stabili muguras smadzeņu bojājuma simptomi.
HEMORĀĢISKI SPINĀLĀS ASINSRITES
TRAUCĒJUMI
HEMATOMIĒLIJA
Bieži rodas pēc straujām mugurkaula fleksijas un ekstensijas
kustībām, lielas fiziskas slodzes vai mugurkaula trulas traumas.
Pirmie simptomi ir stipras sāpes, kas izplatās saknīšu inervācijas
laukos – plecu joslā, vienā vai abās rokās, dažreiz arī krūškurvja
augšdaļā. Galvenais muguras smadzeņu bojājuma simptoms ir
perifēriska rokas vai plecu joslas parēze.
Asinsizplūdums muguras smadzeņu kakla segmentu līmenī izraisa
segmentārus disociētus virspusējās jušanas traucējumus bojājuma
pusē. Liela hematoma šajā līmenī var izpausties ar tetraplēģiju, visu
veidu vadu tipa jušanas un iegurņa orgānu darbības traucējumiem.
SUBARAHNOIDĀLS ASINSIZPLŪDUMS
Visbiežāk izraisa arteriovenozas malformācijas vai arteriālas
aneirismas plīsums. Asinsizplūdumu var rosināt fiziska slodze,
straujas kustības, viegla mugurkaula trauma.
Pirmais slimības simptoms ir ļoti stipras, asas sāpes. Tās var
izplatīties jostas veidā vai arī izstarot gar abu kāju priekšējo vai
mugurējo virsmu. Pēc vairākām stundām sāk parādīties meningeālie
simptomi.
Meningeālie simptomi izzūd dažās nedēļās, bet bieži ir viens vai
vairāki spināla subarahnoidāla asinsizplūduma recidīvi.
EPIDURĀLS ASINSIZPLŪDUMS
Sastop ļoti reti. Arī to izraisa asinsvadu malformāciju plīsumi.
Klīniskā aina ir asas sāpes mugurā, saknīšu kairinājuma un muguras
smadzeņu kompresijas simptomi.
Klīniskie sindromi:
• amiotrofais – izteiktas muskuļu atrofijas ekstremitāšu distālās daļās,
• spastiski-atrofiskais – vājums un atrofija vienā pusē ar pāreju uz
pretējo pusi, kājās prevalē spastiska,
• spastiskais – attīstās spastiska tetraparēze, pievienojas iegurņa
orgānu traucējumi.
IZMANTOTĀ
LITERATŪRA
1. J. Bērziņš: Nervu sistēmas
slimību diagnostika. Kļūdas un
risinājumi. 114.-122. lpp.,
Nacionālais apgāds, 2010.
2. J. Dzeņa lekcija: Nervu
sistēmas vaskulāras slimības.
Rīga, 2012.

Más contenido relacionado

La actualidad más candente

Jaundzimušo patoloģiskā dzelte
Jaundzimušo patoloģiskā dzelteJaundzimušo patoloģiskā dzelte
Jaundzimušo patoloģiskā dzelteAleksejs Zavorins
 
Biežāk sastopamās patoloģijas plaukstas locītavā
Biežāk sastopamās patoloģijas plaukstas locītavāBiežāk sastopamās patoloģijas plaukstas locītavā
Biežāk sastopamās patoloģijas plaukstas locītavātraumortoppulcins
 
Osteomielīts un strutainais artrīts
Osteomielīts un strutainais artrīts Osteomielīts un strutainais artrīts
Osteomielīts un strutainais artrīts Zane Garsele
 
Priekšējās krusteniskās saites plīsums, tās ķirurģiska terapija.
Priekšējās krusteniskās saites plīsums, tās ķirurģiska terapija.Priekšējās krusteniskās saites plīsums, tās ķirurģiska terapija.
Priekšējās krusteniskās saites plīsums, tās ķirurģiska terapija.TunO pulciņš
 
Gūžas locītavas endoprotezēšana
Gūžas locītavas endoprotezēšanaGūžas locītavas endoprotezēšana
Gūžas locītavas endoprotezēšanatraumortoppulcins
 
"Deniņu kaula lūzumi"
"Deniņu kaula lūzumi""Deniņu kaula lūzumi"
"Deniņu kaula lūzumi"Linda Veidere
 
Os scaphoideum;beneta lūzums
Os scaphoideum;beneta lūzumsOs scaphoideum;beneta lūzums
Os scaphoideum;beneta lūzumsTunO pulciņš
 
Osteosintēzes pamatprincipi
Osteosintēzes pamatprincipiOsteosintēzes pamatprincipi
Osteosintēzes pamatprincipiTunO pulciņš
 
Sāpes pēdas locītavā un sports
Sāpes pēdas locītavā un sportsSāpes pēdas locītavā un sports
Sāpes pēdas locītavā un sportsTunO pulciņš
 
Plaukstas un elkoņa locītavas artroskopija
Plaukstas un elkoņa locītavas artroskopijaPlaukstas un elkoņa locītavas artroskopija
Plaukstas un elkoņa locītavas artroskopijaTunO pulciņš
 
Akūts vidusauss iekaisums
Akūts vidusauss iekaisumsAkūts vidusauss iekaisums
Akūts vidusauss iekaisumsMarks Ronis
 
Epistaksis (fazlası için www.tipfakultesi.org )
Epistaksis (fazlası için www.tipfakultesi.org )Epistaksis (fazlası için www.tipfakultesi.org )
Epistaksis (fazlası için www.tipfakultesi.org )www.tipfakultesi. org
 
Kad kāja paslīd. potīšu un spieķa kaula tipiskās vietas lūzumu terapijas un r...
Kad kāja paslīd. potīšu un spieķa kaula tipiskās vietas lūzumu terapijas un r...Kad kāja paslīd. potīšu un spieķa kaula tipiskās vietas lūzumu terapijas un r...
Kad kāja paslīd. potīšu un spieķa kaula tipiskās vietas lūzumu terapijas un r...traumortoppulcins
 
Bungplēvītes perforācija
Bungplēvītes perforācijaBungplēvītes perforācija
Bungplēvītes perforācijaLinda Veidere
 
Cervical spine fracture radiology, classification and management
Cervical spine fracture radiology, classification and management Cervical spine fracture radiology, classification and management
Cervical spine fracture radiology, classification and management AshrafJamal12
 

La actualidad más candente (20)

Jaundzimušo patoloģiskā dzelte
Jaundzimušo patoloģiskā dzelteJaundzimušo patoloģiskā dzelte
Jaundzimušo patoloģiskā dzelte
 
Politrauma
PolitraumaPolitrauma
Politrauma
 
Biežāk sastopamās patoloģijas plaukstas locītavā
Biežāk sastopamās patoloģijas plaukstas locītavāBiežāk sastopamās patoloģijas plaukstas locītavā
Biežāk sastopamās patoloģijas plaukstas locītavā
 
Osteomielīts un strutainais artrīts
Osteomielīts un strutainais artrīts Osteomielīts un strutainais artrīts
Osteomielīts un strutainais artrīts
 
Priekšējās krusteniskās saites plīsums, tās ķirurģiska terapija.
Priekšējās krusteniskās saites plīsums, tās ķirurģiska terapija.Priekšējās krusteniskās saites plīsums, tās ķirurģiska terapija.
Priekšējās krusteniskās saites plīsums, tās ķirurģiska terapija.
 
Gūžas locītavas endoprotezēšana
Gūžas locītavas endoprotezēšanaGūžas locītavas endoprotezēšana
Gūžas locītavas endoprotezēšana
 
Skeleta ekstenzija
Skeleta ekstenzijaSkeleta ekstenzija
Skeleta ekstenzija
 
"Deniņu kaula lūzumi"
"Deniņu kaula lūzumi""Deniņu kaula lūzumi"
"Deniņu kaula lūzumi"
 
Os scaphoideum;beneta lūzums
Os scaphoideum;beneta lūzumsOs scaphoideum;beneta lūzums
Os scaphoideum;beneta lūzums
 
Osteosintēzes pamatprincipi
Osteosintēzes pamatprincipiOsteosintēzes pamatprincipi
Osteosintēzes pamatprincipi
 
Sāpes pēdas locītavā un sports
Sāpes pēdas locītavā un sportsSāpes pēdas locītavā un sports
Sāpes pēdas locītavā un sports
 
Plaukstas un elkoņa locītavas artroskopija
Plaukstas un elkoņa locītavas artroskopijaPlaukstas un elkoņa locītavas artroskopija
Plaukstas un elkoņa locītavas artroskopija
 
Akūts vidusauss iekaisums
Akūts vidusauss iekaisumsAkūts vidusauss iekaisums
Akūts vidusauss iekaisums
 
Spinal injury
Spinal injurySpinal injury
Spinal injury
 
Iegurņa traumas
Iegurņa traumasIegurņa traumas
Iegurņa traumas
 
Epistaksis (fazlası için www.tipfakultesi.org )
Epistaksis (fazlası için www.tipfakultesi.org )Epistaksis (fazlası için www.tipfakultesi.org )
Epistaksis (fazlası için www.tipfakultesi.org )
 
Kad kāja paslīd. potīšu un spieķa kaula tipiskās vietas lūzumu terapijas un r...
Kad kāja paslīd. potīšu un spieķa kaula tipiskās vietas lūzumu terapijas un r...Kad kāja paslīd. potīšu un spieķa kaula tipiskās vietas lūzumu terapijas un r...
Kad kāja paslīd. potīšu un spieķa kaula tipiskās vietas lūzumu terapijas un r...
 
Bungplēvītes perforācija
Bungplēvītes perforācijaBungplēvītes perforācija
Bungplēvītes perforācija
 
Cervical spine fracture radiology, classification and management
Cervical spine fracture radiology, classification and management Cervical spine fracture radiology, classification and management
Cervical spine fracture radiology, classification and management
 
Cervical spine trauma
Cervical spine traumaCervical spine trauma
Cervical spine trauma
 

Destacado

Išēmiska insulta galvenie ārstēšanas principi
Išēmiska insulta galvenie ārstēšanas principiIšēmiska insulta galvenie ārstēšanas principi
Išēmiska insulta galvenie ārstēšanas principiArnita Baklašova
 
16 aprilis daina zvirgzdiņa
16 aprilis   daina zvirgzdiņa16 aprilis   daina zvirgzdiņa
16 aprilis daina zvirgzdiņaIgor Kolosov
 
Kakla dziļo infekciju radioloģiskā diagnostika
Kakla dziļo infekciju radioloģiskā diagnostikaKakla dziļo infekciju radioloģiskā diagnostika
Kakla dziļo infekciju radioloģiskā diagnostikaAlise Adoviča
 
Mediastināla limfoma
Mediastināla limfoma Mediastināla limfoma
Mediastināla limfoma Inga Nalivaiko
 
"US loma kakla veidojumu diagnostikā"
"US loma kakla veidojumu diagnostikā""US loma kakla veidojumu diagnostikā"
"US loma kakla veidojumu diagnostikā"Linda Veidere
 
Radioloģiskā diagnostika kakla dziļajām infekcijām
Radioloģiskā diagnostika kakla dziļajām infekcijāmRadioloģiskā diagnostika kakla dziļajām infekcijām
Radioloģiskā diagnostika kakla dziļajām infekcijāmInga Nalivaiko
 
“FGD-PET/CT izmantošana galvas un kakla neoplāziju gadījumos”
“FGD-PET/CT izmantošana galvas un kakla neoplāziju gadījumos”“FGD-PET/CT izmantošana galvas un kakla neoplāziju gadījumos”
“FGD-PET/CT izmantošana galvas un kakla neoplāziju gadījumos”Linda Veidere
 

Destacado (9)

Skolioze
SkoliozeSkolioze
Skolioze
 
Išēmiska insulta galvenie ārstēšanas principi
Išēmiska insulta galvenie ārstēšanas principiIšēmiska insulta galvenie ārstēšanas principi
Išēmiska insulta galvenie ārstēšanas principi
 
16 aprilis daina zvirgzdiņa
16 aprilis   daina zvirgzdiņa16 aprilis   daina zvirgzdiņa
16 aprilis daina zvirgzdiņa
 
Kakla dziļo infekciju radioloģiskā diagnostika
Kakla dziļo infekciju radioloģiskā diagnostikaKakla dziļo infekciju radioloģiskā diagnostika
Kakla dziļo infekciju radioloģiskā diagnostika
 
Mediastināla limfoma
Mediastināla limfoma Mediastināla limfoma
Mediastināla limfoma
 
"US loma kakla veidojumu diagnostikā"
"US loma kakla veidojumu diagnostikā""US loma kakla veidojumu diagnostikā"
"US loma kakla veidojumu diagnostikā"
 
Radioloģiskā diagnostika kakla dziļajām infekcijām
Radioloģiskā diagnostika kakla dziļajām infekcijāmRadioloģiskā diagnostika kakla dziļajām infekcijām
Radioloģiskā diagnostika kakla dziļajām infekcijām
 
“FGD-PET/CT izmantošana galvas un kakla neoplāziju gadījumos”
“FGD-PET/CT izmantošana galvas un kakla neoplāziju gadījumos”“FGD-PET/CT izmantošana galvas un kakla neoplāziju gadījumos”
“FGD-PET/CT izmantošana galvas un kakla neoplāziju gadījumos”
 
MRI physics
MRI physicsMRI physics
MRI physics
 

Similar a Spinālās asinsrites traucējumi

Amiotrofa laterālā skleroze
Amiotrofa laterālā sklerozeAmiotrofa laterālā skleroze
Amiotrofa laterālā sklerozeTatjana Sidorcika
 
Menjera slimība un tās ārstēšanas ķirurģiskie aspekti.
Menjera slimība un tās ārstēšanas ķirurģiskie aspekti.Menjera slimība un tās ārstēšanas ķirurģiskie aspekti.
Menjera slimība un tās ārstēšanas ķirurģiskie aspekti.armands_riders
 
Karpālā kanāla sindroms un ulnārā kanāla sindroms
Karpālā kanāla sindroms un  ulnārā kanāla sindromsKarpālā kanāla sindroms un  ulnārā kanāla sindroms
Karpālā kanāla sindroms un ulnārā kanāla sindromsTunO pulciņš
 
Gūžas locītavas pataloģijas un saslimšanas
Gūžas locītavas pataloģijas un saslimšanasGūžas locītavas pataloģijas un saslimšanas
Gūžas locītavas pataloģijas un saslimšanastraumortoppulcins
 

Similar a Spinālās asinsrites traucējumi (6)

Amiotrofa laterālā skleroze
Amiotrofa laterālā sklerozeAmiotrofa laterālā skleroze
Amiotrofa laterālā skleroze
 
Neirosifiliss
NeirosifilissNeirosifiliss
Neirosifiliss
 
Akūtas sāpes mugurā
Akūtas sāpes mugurāAkūtas sāpes mugurā
Akūtas sāpes mugurā
 
Menjera slimība un tās ārstēšanas ķirurģiskie aspekti.
Menjera slimība un tās ārstēšanas ķirurģiskie aspekti.Menjera slimība un tās ārstēšanas ķirurģiskie aspekti.
Menjera slimība un tās ārstēšanas ķirurģiskie aspekti.
 
Karpālā kanāla sindroms un ulnārā kanāla sindroms
Karpālā kanāla sindroms un  ulnārā kanāla sindromsKarpālā kanāla sindroms un  ulnārā kanāla sindroms
Karpālā kanāla sindroms un ulnārā kanāla sindroms
 
Gūžas locītavas pataloģijas un saslimšanas
Gūžas locītavas pataloģijas un saslimšanasGūžas locītavas pataloģijas un saslimšanas
Gūžas locītavas pataloģijas un saslimšanas
 

Más de Arnita Baklašova

Más de Arnita Baklašova (9)

Vēlīnā šizofrēnija
Vēlīnā šizofrēnijaVēlīnā šizofrēnija
Vēlīnā šizofrēnija
 
DVT un PATE, profilakse
DVT un PATE, profilakseDVT un PATE, profilakse
DVT un PATE, profilakse
 
Refrakcijas traucējumi
Refrakcijas traucējumiRefrakcijas traucējumi
Refrakcijas traucējumi
 
Miega apnoja
Miega apnojaMiega apnoja
Miega apnoja
 
Antifosfolipīdu sindroms
Antifosfolipīdu sindromsAntifosfolipīdu sindroms
Antifosfolipīdu sindroms
 
Paaugstināts intrakraniālais spiediens
Paaugstināts intrakraniālais spiediensPaaugstināts intrakraniālais spiediens
Paaugstināts intrakraniālais spiediens
 
Tenzijas cefalģija
Tenzijas cefalģijaTenzijas cefalģija
Tenzijas cefalģija
 
Difūzā Šildera skleroze
Difūzā Šildera sklerozeDifūzā Šildera skleroze
Difūzā Šildera skleroze
 
Neirosifiliss
NeirosifilissNeirosifiliss
Neirosifiliss
 

Spinālās asinsrites traucējumi

  • 2. Šo slimību attīstībā liela nozīme ir muguras smadzeņu barojošo artēriju kompresijai, ko izraisa spondiloze un citas skriemeļu un mugurkaula kanāla audu slimības. Liela nozīme mugura smadzeņu asinsrites traucējumu patoģenēzē ir aortas slimībām – aterosklerozei un aortas koarktācijai.
  • 3. MUGURAS SMADZEŅU ASINSAPGĀDES KLĪNISKĀ ANATOMIJA A. spinalis anterior apasiņo muguras smadzeņu pelēkās vielas priekšējos ragus, pelēkās vielas centrālo daļu, baltās vielas priekšējos stabus un vairumu sānu stabu. A. spinalis posterior vaskularizē smadzeņu baltās vielas mugurējos stabus, pelēkās vielas mugurējo ragu un piedalās baltās vielas sānu stabu asinsapgādē.
  • 4. Spinālās asinsrites traucējumus klasificē pēc asinsrites traucējumu veida, norises, etioloģijas un lokalizācijas. Šķir išēmiskus un hemorāģiskus asinsrites traucējumus. Išēmiski asinsrites traucējumi var izpausties ar tranzitoru mieloišēmiju, progresējošu vaskulāru mielopātiju un spinālu insultu, bet hemorāģiskie – ar hematomiēliju (asinsizplūdumu muguras smadzenēs), subarahnoidālu vai epidurālu asinsizplūdumu.
  • 5. Išēmisku spinālās a/r traucējumu etioloģijā svarīgas ir asinsvadu slimības – ateroskleroze, arteriālā hipertensija, vaskulīts, iedzimtas muguras smadzeņu asinsvadu malformācijas. Bieži spinālās a/r traucējumus izraisa aortas ateroskleroze un aortas zaru aterosklerotika obturācija. Tāpat svarīgas ir slimības un traumas, kas izraisa muguras smadzeņu asinsvadu kompresiju: • spondiloze, • hormonāla spondilopātija, • skriemeļu ķermeņu un loku lūzumi, • spondilīts, • skriemeļu un muguras smadzeņu subdurāli un epidurāli audzēji.
  • 6. Hemorāģiski spinālās a/r traucējumi var attīstīties pēc muguras smadzeņu iedzimtu defektu (arteriovenozu malformāciju, arteriālu aneirismu) plīšanas. Dažreiz hematomiēlija muguras smadzeņu pelēkajā vielā rodas pēc straujām mugurkaula fleksijas un ekstensijas kustībām.
  • 7. IŠĒMISKI SPINĀLĀS ASINSRITES TRAUCĒJUMI TRANZITORI SPINĀLĀS ASINSRITES TRAUCĒJUMI Visbiežāk izraisa spondiloze ar mugurkaula kanāla stenozi. Klīniskajai ainai raksturīga pārejoša vienas vai abu kāju parēze, segmentāri vai vadu tipa jušanas traucējumi un dažreiz arī iegurņa orgānu disfunkcija. Traucējumi bieži izpaužas staigājot vai stāvot, bet to attīstību var veicināt arī kritieni, straujas mugurkaula kustības, alkohola intoksikācija. Ja pārtauc mugurkaula noslogojumu, simptomi izzūd vairākās minūtēs vai stundās.
  • 8. MUGURAS SMADZEŅU IŠĒMISKS INFARKTS Var sākties pēkšņi vai arī pēc vienas vai vairākām tranzitoru traucējumu epizodēm. Sākumposmā akūts infarkts izpaužas ar muguras smadzeņu šķērsbojājuma simptomiem – tetraplēģiju, paraplēģiju, vadu tipa visu veidu jušanas un iegurņa orgānu darbības traucējumiem. Paralizēto muskuļu tonuss ir zems, cīpslu refleksi ir vāji vai arī tos neizdodas izraisīt. Pēc vairākām nedēļām kustību traucējumu simptomi mainās – pieaug muskuļu tonuss un muskuļu cīplsu refleksi. Neiroloģisko simptomu izvērtējums 2-3 nedēļas pēc slimības sākuma ļauj precīzāk noteikt infarkta asinsapgādes baseina topisko diagnozi.
  • 9. AKŪTAAORTAS DISEKCIJA Ļoti stipras, plēsošas vai durošas sāpes ir agrīns aortas disekcijas simptoms. Akūta muguras smadzeņu kaudālās daļas infarkta simptomi parasti izpaužas drīz pēc akūtiem slimības sākuma simptomiem. Slimniekiem attīstās kāju paraplēģija ar ļoti zemu muskuļu tonusu, iegurņa orgānu darbības traucējumi un vadu tipa virspusējās jušanas traucējumi. IEDZIMTA AORTAS STENOZE (KOARKTĀCIJA) Iedzimtas aortas stenozes slimniekiem jau agri (15-20 gadu vecumā) izpaužas tranzitori muguras smadzeņu asinsrites traucējumi. Pēc fiziskas slodzes, staigāšanas vai skriešanas rodas parestēzijas un nespēks kāju muskuļos. Pēc atkārtotām tranzitoru a/r traucējumu epizodēm var veidoties stabili muguras smadzeņu bojājuma simptomi.
  • 10. HEMORĀĢISKI SPINĀLĀS ASINSRITES TRAUCĒJUMI HEMATOMIĒLIJA Bieži rodas pēc straujām mugurkaula fleksijas un ekstensijas kustībām, lielas fiziskas slodzes vai mugurkaula trulas traumas. Pirmie simptomi ir stipras sāpes, kas izplatās saknīšu inervācijas laukos – plecu joslā, vienā vai abās rokās, dažreiz arī krūškurvja augšdaļā. Galvenais muguras smadzeņu bojājuma simptoms ir perifēriska rokas vai plecu joslas parēze. Asinsizplūdums muguras smadzeņu kakla segmentu līmenī izraisa segmentārus disociētus virspusējās jušanas traucējumus bojājuma pusē. Liela hematoma šajā līmenī var izpausties ar tetraplēģiju, visu veidu vadu tipa jušanas un iegurņa orgānu darbības traucējumiem.
  • 11. SUBARAHNOIDĀLS ASINSIZPLŪDUMS Visbiežāk izraisa arteriovenozas malformācijas vai arteriālas aneirismas plīsums. Asinsizplūdumu var rosināt fiziska slodze, straujas kustības, viegla mugurkaula trauma. Pirmais slimības simptoms ir ļoti stipras, asas sāpes. Tās var izplatīties jostas veidā vai arī izstarot gar abu kāju priekšējo vai mugurējo virsmu. Pēc vairākām stundām sāk parādīties meningeālie simptomi. Meningeālie simptomi izzūd dažās nedēļās, bet bieži ir viens vai vairāki spināla subarahnoidāla asinsizplūduma recidīvi. EPIDURĀLS ASINSIZPLŪDUMS Sastop ļoti reti. Arī to izraisa asinsvadu malformāciju plīsumi. Klīniskā aina ir asas sāpes mugurā, saknīšu kairinājuma un muguras smadzeņu kompresijas simptomi.
  • 12. Klīniskie sindromi: • amiotrofais – izteiktas muskuļu atrofijas ekstremitāšu distālās daļās, • spastiski-atrofiskais – vājums un atrofija vienā pusē ar pāreju uz pretējo pusi, kājās prevalē spastiska, • spastiskais – attīstās spastiska tetraparēze, pievienojas iegurņa orgānu traucējumi.
  • 13. IZMANTOTĀ LITERATŪRA 1. J. Bērziņš: Nervu sistēmas slimību diagnostika. Kļūdas un risinājumi. 114.-122. lpp., Nacionālais apgāds, 2010. 2. J. Dzeņa lekcija: Nervu sistēmas vaskulāras slimības. Rīga, 2012.

Notas del editor

  1. http://spinalcordinjurylawyerstoronto.org/our-blog/
  2. http://imgarcade.com/1/dorsal-longitudinal-fasciculus/
  3. http://libbymcgugan.com/?q=node/44
  4. http://www.rms.nsw.gov.au/geared/your_driving_skills/staying_safe/spinal_cord_injury.html
  5. http://spinalcordinjurylawyerstoronto.org/our-blog/