Regulatora padomes locekļa Rolanda Irkļa prezentācija par atvērtu dabasgāzes tirgu Latvijā "Dienas Biznesa" organizētajā enerģētikas forumā 2015 "Ceļā uz ilgtspējīgu energoapgādi Latvijā"

1. Atvērts dabasgāzes tirgus Latvijā
Izvēles, iespējas un risinājumi
Rolands Irklis
Padomes loceklis
Forums «Ceļā uz ilgtspējīgu energoapgādi Latvijā»
Rīgā, 2015.gada 25.februārī

2. Elektroenerģijas vairumutirgus
Avots: Nord Pool Spot
Lokāla un reģionāla ģenerācija
Pārskatāms vairumtirgus (birža)
Cena veidojas nākošās dienas
piedāvājuma/pieprasījuma
iespaidā
Vidējā un ilgtermiņā darbojas
finanšu un risku ierobežošanas
instrumenti

3. Globālais dabasgāzes tirgus

4. Eiropas dabasgāzes piegādes avoti

5. Dabasgāzes tirgus īpatnības
Liels īpatsvars importam
no ārpus Eiropas
Savienības valstīm
Ilgtermiņa un vidēja
termiņa piegāžu līgumi
Sistēmas jaudu
rezervēšana un
izmantošana atsaistīta no
darījumiem ar dabasgāzi
Dažādi cenu veidošanās
principi – piesaiste naftas
produktu cenām, spot cenas
u.c.
Iespēja dabasgāzi uzglabāt
krātuvēs
Dabasgāze – aizvietojams
energoresurss ar lielāku
patēriņa elastību attiecībā pret
cenu

6. Konkurence dabasgāzes tirgū
Patiesa konkurence dabasgāzes tirgū pastāv tad, kad
nevienam tirgus dalībniekam nav iespēja
ietekmēt cenas, izmantojot būtisku ietekmi
tirgū, un kad cenas atspoguļo ar dabasgāzes ieguvi un
piegādi saistītās izmaksas (nevis cenas, kuras balstītas
naftas produktu cenās). Avots: UK Department of Trade and Industry (2005)

7. Alternatīvie dabasgāzes piegādes avoti Baltijas tirgum
Klaipēdas SDG terminālis,
(nodots ekspluatācijā)
Polijas – Lietuvas
savienojums GIPL (2019)
Somijas un Igaunijas
SDG termināļi un
savienojums (2019)
SDG terminālis Latvijā (?)

8. Dabasgāzes cenas Eiropā
Avots: Eiropas Komisija, Quarterly Report on European Gas markets,Volume 7
Baltijai šobrīd salīdzinoši
augstākas dabasgāzes
cenas
Sašķidrinātās dabasgāzes
cena Klaipēdai indeksēta
pret Lielbritānijas NBP
cenu
Alternatīvie piegādes avoti
vienlaikus uzlabo apgādes
drošību un mazina viena
piegādātāja iespējas
vienpusēji diktēt cenas

9. Dabasgāzes tirgus liberalizācijas modeļi
Pilnā īpašumtiesību nodalīšana (FOU)
Pārvades sistēmas operators/īpašnieks ir pilnībā nodalīts un nesaistīts
ar tādu komersantu, kurš veic dabasgāzes piegādi vai tirdzniecību
Priekšrocības
1. Līdz minumam samazināta motivācija
savstarpēji diskriminēt konkurējošus
piegādātājus un tirgotājus
2. Augstāka motivācija investēt
pārrobežu projektos un alternatīvos
piegāžu ceļos
3. Salīdzinoši vienkārša neatkarības
prasību ievērošana un uzraudzība
Trūkums
1. Nepieciešamība obligātā/
piespiedu kārtā veikt nodalītā
pārvades un krātuves operatora
pārdošanu/īpašnieku sastāva
maiņu

10. Dabasgāzes tirgus liberalizācijas modeļi
Neatkarīgais pārvades operators (ITO)*
Priekšrocība
1. Nav nepieciešama īpašnieku
struktūras maiņa, jaunu akcionāru
piesaiste
Trūkumi
1. Paaugstināta motivācija (un riski), ka
vertikāli integrēts uzņēmums
diskriminē citus piegādātājus un
tirgotājus
2. Sarežģīta uzraudzības un pārvaldības
struktūra (īpašniekiem faktiski nav
kontroles pār pārvades un krātuves
operatoru)
3. Mazināta motivācija investēt
pārrobežu projektos un alternatīvos
piegādes ceļos
Iespējama Direktīvas 11.panta («Gazprom pants») piemērošana attiecībā uz PSO īpašniekiem no
ārpus ES valstīm, saskaņā ar kuru EK var nepieļaut šāda PSO sertificēšanu, ja tiek apdraudēts ES
energoapgādes drošums!

11. Trešo personu piekļuve pārvades sistēmai un krātuvei
Mērķis
Nodrošināt efektīvu konkurenci
un nepieļaut diskrimināciju
dabasgāzes tirgū
Attēla avots: Latvijas Gāze
Trešās personas
(sistēmas lietotāji)
1. Ārvalstu piegādātāji (jau šobrīd)
2. Piegādātāji un tirgotāji attiecībā
pret Latvijas patērētājiem (no
2017.gada)
3. Latvijas lielie patērētāji, kuri
spēj izpildīt piekļuves noteikumu
un līguma prasības (?)

12. Izmaiņas pārvades tarifu metodikā un piemērošanā
Attēla avots: Latvijas Gāze
Šobrīd
Tarifs tiek aprēķināts un
piemērots, ņemot vērā pārvades
attālumus
Nākotnē
Tarifi tiek noteikti un piemēroti
attiecībā uz ieejas un izejas punktiem
pārvades sistēmā (entry-exit tariffs)

13. Izmaiņas dabasgāzes uzskaitē
Šobrīd Latvijā norēķiniem par
dabasgāzi tās uzskaitei izmanto
normālkubikmetrus (nm3)
Dažādojoties dabasgāzes avotiem,
Latvijas dabasgāzes apgādes
sistēmā nonāks dažādas kaloritātes
dabasgāze – uzskaitei nepieciešamas
mērvienības, kas precīzi uzskaita
dabasgāzes enerģētisko vērtību
Lietuvā jau šobrīd pārvades sistēmas
ietvaros uzskaite un norēķini notiek
izmantojot megavatstundas (MWh)

14. Dabasgāzes uzglabāšanas pakalpojuma regulēšana
Baltijā dabasgāzes krātuve šobrīd pilda
divas funkcijas:
1) līdzsvaro būtiskās sezonālās
patēriņa svārstībām
2) uzlabo apgādes drošību
Atvērta tirgus apstākļos krātuvei var būt
būtiska loma arī cenas starpības fiksēšanai
starp dažādiem periodiem
Krātuves pakalpojuma finansēšanai
atbilstoši tās izmantošanas mērķim var būt
sekojoši avoti:
• Regulēts tarifs
• Drošības komponente, kas saistīta
drošības rezervju uzturēšanu
• Ieņēmumi no izsolēm, ja
pieprasījumi pēc krātuves jaudas
pārsniedz pieejamo jaudu
Attēla avots: Latvijas Gāze

15. Secinājumi
Atverot dabasgāzes tirgu, jāņem vērā attiecīgā tirgus īpatnības
un jāveido atbilstošs regulējums un uzraudzības mehānismi
Patiesa konkurence iespējama vien tad, ja ir pietiekami daudz
alternatīvu piegāžu avotu un nevienam tirgus dalībniekam nav
iespējams izmantot tirgu varu un diktēt cenas
Regulējumam jābūt tādam, kas nerada nevajadzīgas barjeras
konkurencei
Piekļuvei pārvades sistēmai un krātuvei ir jābūt vienlīdzīgai un
nediskriminējošai, ja nepieciešams, pielietojot tirgus
instrumentus jaudu sadalei

16. PALDIES!
Forums «Ceļā uz ilgtspējīgu energoapgādi Latvijā»
Rīgā, 2015.gada 25.februārī
Rolands Irklis
Padomes loceklis