Latvijas Bankas ekonomistes Kristas Kalnbērziņas vieslekcija "Eirozonas monetārās politikas atbilde uz pandēmiju".

1. Eirozonas monetārās politikas atbilde uz
pandēmiju
Krista Kalnbērziņa
Monetārās politikas pārvalde
Latvijas Banka

2. Eirosistēma
2

3. 3

4. ♦EIRO ZONA
♦CITAS EIROPAS SAVIENĪBAS VALSTIS
♦VIENPUSĒJI IEVIESUŠAS EIRO
Ekonomikas un monetārā savienība – kas izmanto eiro kā
nacionālo valūtu?
€
340
miljonu iedzīvotāji
dalībvalstīs katru
dienu izmanto
eiro
175
miljonu
iedzīvotāju dzīvo
valstīs, kuru
valūta ir
piesaistīta eiro
60
valstis vai
teritorijas pasaulē
piesaistījušas
savu valūtu eiro
19
dalībvalstis

5. Eiro ir otra visplašāk izmantotā maksājumu valūta pasaulē
Avots: ECB
Globālo maksājumu sadalījums pa valūtām, procentos 2020. gada 4. ceturksnī
5

6. Eirosistēmas uzdevumi
Pamatuzdevumi Citi uzdevumi
Noteikt un īstenot monetāro politiku Padomdevējfunkcija
Veikt valūtas operācijas Statistisko datu vākšana un apkopošana
Veicināt maksājumu sistēmu raitu darbību Banknošu emisija
Turēt un pārvaldīt iesaistīto ES dalībvalstu ārējās
rezerves
Starptautiskā sadarbība
Ieguldījums uzraudzībā un finanšu stabilitātē
6

7. ECB mērķis – cenu stabilitāte
GALVENAIS UZDEVUMS – CENU
STABILITĀTE
ECB padome
Pieņem monetārās politikas lēmumus
balstoties uz risku novērtējumu
Ekonomikas
rādītāju un
šoku
novērtējums
Monetāro
rādītāju analīze
Visa pieejamā informācija
EKONOMIKAS
ANALĪZE
MONETĀRĀ
ANALĪZE
“stāsta”
saskaņošana
7

8. Ārējā vide
8

9. Avots: http://www.policyuncertainty.com, Bloomberg.
Ekonomiskās politikas nenoteiktības indekss
9
Dzīvojam augstas nenoteiktības laikmetā
0
100
200
300
400
500
600
700
800
900
1000
0
50
100
150
200
250
300
350
400
2006 2008 2010 2012 2014 2016 2018 2020 2022
Eiropa ASV Ķīna (labā ass)
Eiropas parādu krīze
Brexit balsojums;
2016. gada ASV prezidenta vēlēšanas
Globālā finanšu krīze ASV ārpolitikas maiņa;
Irānas nolīguma pārtraukšana
nestabilitāte jaunattīstības valstīs;
Covid-19
Krievija iebrūk Ukrainā

10. Avots: Our World in Data
Covid-19 nāves gadījumu skaits (7 dienu slīdošais vidējais uz miljons iedzīvotājiem)
10
Covid-19 krīze atkāpusies otrā plānā, kaut arī tālu no
izzušanas
0
2
4
6
8
10
12
2020 2021 2022
Āfrika Āzija Austrālija Eiropa Ziemeļamerika Dienvidamerika Pasaule

11. Pasauli satricinājis karš Eiropā
Avots: Pexels. 11

12. Izaugsme apdraudēta īpaši Jaunattīstības valstīs
-8
-6
-4
-2
0
2
4
6
8
1992
1994
1996
1998
2000
2002
2004
2006
2008
2010
2012
2014
2016
2018
2020
Pasaule
Eiro zona
Avots: IMF, Markit Economics.
Pasaules IKP izaugsme, % Iepirkumu vadītāju indekss (vērtība >
50 norāda uz izaugsmi)
12
20
25
30
35
40
45
50
55
60
2017
2018
2019
2020
2021
2022
Attīstības valstis Attīstītās valstis
Ķīna Brazīlija Krievija Indija
Februāris 50.1 53.5 50.8 53.5
Marts 43.9 56.6 37.7 54.3

13. -1.4
-1.2
-1
-0.8
-0.6
-0.4
-0.2
0
2022 2023
Pasaule
Min-max
Bloomberg Consensus
ECB
Deutsche Bank
Oxford Economics
OECD
IMF
-1.6
-1.4
-1.2
-1
-0.8
-0.6
-0.4
-0.2
0
2022 2023
Eiro zona
Min-max
Bloomberg Consensus
ECB
Deutsche Bank
Capital Economics
OECD
IMF
Avots: ECB, Bloomberg, Deutsche Bank, Oxford Economic, IMF, OECD, Capital Economics.
Pārmaiņas pasaules un eiro zonas izaugsmes prognozēs kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā (pp change)
13
Karš ir būtiski pasliktinājis izaugsmes iespējas visā pasaulē

14. Avots: New York Fed.
Globālo piegādes ķēžu spiediena indekss (standarta novirze no ilgtermiņa vidējā)
14
Karš, vīruss, izejvielu cenas un piegāžu traucējumi –
nenoteiktību un riskus raisoši
-4
-3
-2
-1
0
1
2
3
4
5
Pasaule ASV Eiro zona Ķīna

15. 0 5 10 15 20 25 30 35 40 45 50
Jēlnafta
Dabasgāze**
Varš
Alumīnijs
Niķelis
Platīns
Palādijs
Kālijs
Fosfāts
Slāpeklis
Rapšu eļļa
Saulespuķu eļļa
Rapšu sēklas
Kukurūza
Mieži
Kvieši
Enerģija
Metāli*
Minerālmēsl
ojums
Eļļas
Graudi
BY UA RU
*Ieguves daļa pasaulē ** Vidējā EU importa daļa
Avots: Refinitiv; Bloomberg; Food and Agriculture Organization of the United Nation (FAO), Latvijas Bankas aprēķini.
Eksporta daļa globālajos tirgos (%)
15
Satraukums arī par dažādu preču pietiekamību tirgū un cenām
kara ietekmē

16. 0
20
40
60
80
100
120
140
160
0
50
100
150
200
250
300
2016 2017 2018 2019 2020 2021 2022
Pasaules pārtikas cenu indekss
IMF pasaules izejmateriālu cenu indekss
Brent cena ASV dolāri/barelā (labā ass)
Avots: Bloomberg.
Brent naftas (ASV $/barelā), pārtikas un IMF preču
indekss
Piegādes un ražošanas grūtības, kā arī nenoteiktība kāpina
cenas
Inflācija (g/g; %)
-2
0
2
4
6
8
10
2015 2016 2017 2018 2019 2020 2021 2022
Eiro zona
ASV
Pasaule
16

17. Eiro zonas aktualitātes
17

18. -8.0
-6.0
-4.0
-2.0
0.0
2.0
4.0
6.0
1996
1997
1998
1999
2000
2001
2002
2003
2004
2005
2006
2007
2008
2009
2010
2011
2012
2013
2014
2015
2016
2017
2018
2019
2020
2021
Source: Eurostat
IKP reālā izaugsme, %
Pagājušajā gadā izaugsme atgriezās pozitīvā līmenī pēc
Covid-19 krīzes
-8.0
-6.0
-4.0
-2.0
0.0
2.0
4.0
6.0
2012
2013
2014
2015
2016
2017
2018
2019
2020
2021
Ārējās tirdzniecības
bilance
Krājumi
Investīcijas
Privātais patēriņš
Valdības patēriņš
IKP reālā izaugsme pa komponentiem pp
18

19. 0
10
20
30
40
50
60
70
Jan/ 2019 Jul/ 2019 Jan/ 2020 Jul/ 2020 Jan/ 2021 Jul/ 2021 Jan/ 2022
Kopā
Apstrādes rūpniecība
Pakalpojumi
Source: Markit Economics.
Iepirkumu vadītāju indekss, eiro zona
19
Lai arī nenoteiktība ir augsta, izaugsmes tempi eiro zonā šobrīd ir
noturīgi

20. 4.5
5.1 5.5 5.8 6.0 6.2
6.7 6.8 6.9
7.4 7.6 7.9 8.0
9.3 9.6 9.8
11.5 11.7
14.8
15.6
0
2
4
6
8
10
12
14
16
18
MT FR PT FI SI CY AT IT IE EA DE LU EL BE SK ES LV NL EE LT
Inflācija Pamatinflācija
Avots: Eurostat.
Eiro zonas inflācija un pamatinflācija 2022. gada martā (% gada pārmaiņas)
Inflācija pieaug visās eiro zonas valstīs
20

21. -2
-1
0
1
2
3
4
5
6
7
8
2019 2020 2021 2022
Pārtika
Rūpniecības preces,
izņemot enerģiju
Enerģija
Pakalpojumi
Kopā
Avots: Eurostat, Latvijas Bankas aprēķini.
Inflācija eiro zonā pa komponentēm (pp)
Eiro zonas inflācijas kāpuma būtisku daļu veido enerģijas
cenu pārmaiņas
21

22. Avots: LB calculations, Eurostat.
Produktu cenu pārmaiņu sadalījums, y/y (295 produktu
dalījumā)
22
Tomēr cenas strauji pieaug daudziem produktiem
Produkti ar cenu gada pārmaiņām virs 10%, 2022. martā
-10
-5
0
5
10
15
2018
I
V IX 2019
I
V IX 2020
I
V IX 2021
I
V IX 2022
I
95% produktu 75% produktu 50% produktu Inflācija
10.0
10.2
11.6
12.4
12.6
12.9
13.8
13.9
14.0
19.5
23.6
28.7
29.6
41.2
51.7
89.1
0 20 40 60 80 100
Kartupeļi
Svaigas zivis
Margarīns
Sviests
Svaigi dārzeņi
Makaronu izstrādājumi
Cietais kurināmais
Milti un citi graudaugi
Olīveļļa
Augļi
Siltumenerģija
Citas pārtikas eļļas
Sašķidrināti ogļūdeņraži
Elektroenerģija
Dabasgāze
Šķidrais kurināmais

23. Source: ECB, EC, LB calculations.
Patērētāju inflācijas gaidas, aptauja
23
Inflācijas gaidas arī strauji kāpušas
Inflācijas gaidas Eirozonā*, 5y5y
-20
-10
0
10
20
30
40
50
60
70
2008 2009 2010 2012 2013 2014 2016 2017 2018 2020 2021
0.5%
0.8%
1.1%
1.4%
1.7%
2.0%
2.3%
2019 2020 2021
*nākotnes darījumu likmes, kas izriet no inflācijai piesaistītiem mijmaiņas darījumiem

24. 6.8
0
2
4
6
8
10
12
14
16
18
20
2018 2019 2020 2021 2022
-60
-40
-20
0
20
40
60
2018 2019 2020 2021 2022
EA DE ES FR IT
Source: Eurostat, European Commission.
Bezdarba rādītājs (% no ekonomiski aktīvajiem
iedzīvotājiem)
24
Situācija darba tirgū joprojām labvēlīga
Bezdarba gaidas (aptauja, novirze no 2005-2019
vidējā, SA)

25. -6
-4
-2
0
2
4
6
8
10
2015Q1
2015Q3
2016Q1
2016Q3
2017Q1
2017Q3
2018Q1
2018Q3
2019Q1
2019Q3
2020Q1
2020Q3
2021Q1
2021Q3
2022Q1
2022Q3
2023Q1
2023Q3
2024Q1
2024Q3
CPE Negotiated wages CPE forecasts
Source: Eurostat, SDW, ECB March 2022 MPE.
Darba izmaksas, y/y
25
Darba atalgojums, lai arī turpina pieaugt, to dara lēni
95
100
105
110
115
120
2015Q1
2015Q2
2015Q3
2015Q4
2016Q1
2016Q2
2016Q3
2016Q4
2017Q1
2017Q2
2017Q3
2017Q4
2018Q1
2018Q2
2018Q3
2018Q4
2019Q1
2019Q2
2019Q3
2019Q4
2020Q1
2020Q2
2020Q3
2020Q4
2021Q1
2021Q2
2021Q3
2021Q4
Stundas atlīdzība
Darbinieka atlīdzība
Linear (2014-2019)
Atlīdzība stundā, indekss 2015=100

26. Valdības krīzē sniegušas nozīmīgu fiskālo atbalstu
26
-16
-12
-8
-4
0
2019 2020 2021 2022 2023
US EA
Avots: European Commission, ECB, US CBO,
Valdības budžeta bilance (% no IKP)

27. Valdības parāds (% of GDP)
27
Valdību parādu slogs ir būtiski pieaudzis
Avots: Eurostat, ECB.
17.9
25.9
43.5 47.3
52.9 55.4 58.6 61.6
66.8 69.4
76.9
83.2
95.8
102.9
108.1
113.0
118.3
131.1
150.7
192.9
0
20
40
60
80
100
120
140
160
180
200
EE LU LT LV IE NL MT SK FI DE SI AT EA CY BE FR ES PT IT EL
2011 2021

28. ► Augšupvērsti
► Apjomīgs fiskālais atbalsts
► Lejupvērsti
► Augstākas enerģijas cenas
► Pirktspējas samazinājums
► Starptautiskās tirdzniecības problēmas
► Krievija pārtrauc enerģijas piegādi
► Mājsaimniecību finanšu situācijas
pasliktināšanās
► Ilgstošs karš Ukrainā
Nākotnes riski
Riski eiro zonas izaugsmei
28
► Augšupvērsti
► Ilgstošs karš Ukrainā
► Krievija pārtrauc enerģijas piegādi
► Nepietiekams pārtikas daudzums pasaulē
► Apjomīgs fiskālais atbalsts
► Starptautiskās tirdzniecības problēmas
► Straujāks algu kāpums
► Lejupvērsti
► Augstāki uzkrājumi
Riski eiro zonas inflācijai

29. Monetārā politika
29

30. Primārais mērķis – nodrošināt cenu stabilitāti
(Līgums par Eiropas Savienības darbību jeb
Māstrihtas līgums, 127. pants, pieņemts 1992.gadā)
cenu stabilitāte ir svarīgs priekšnosacījums
ekonomikas izaugsmei un dzīves līmeņa
palielināšanai,
monetārā politika var ietekmēt cenu līmeni
tautsaimniecībā.
Eiropas Centrālās Bankas mērķi
30

31. Citi mērķi:
► atbalstīt ES ekonomisko politiku,
► tai skaitā atbalstot “pilnu nodarbinātību” un “balansētu
ekonomisko izaugsmi”, klimata politiku,
► izvairīties no pārlieku lielām IKP un nodarbinātības
svārstībām,
► nodrošināt finanšu stabilitāti (finanšu tirgus uzraudzība,
stipras finanšu institūcijas, tirgus fragmentācijas
novēršana, cenu “burbuļu” nepieļaušana u.c.).
Eiropas Centrālās Bankas mērķi
31

32. Monetārās politikas mērķis un transmisijas mehānisms
32
► ECB nolūks ir noturēt
gada inflācijas
līmeni 2% vidējā
termiņā
► To nosaka pēc saskaņotā
patēriņa cenu indeksa
(SPCI)

33. Kāpēc inflācijas līmenim jābūt 2% vidējā termiņā?
Avots: ECB
33

34. Re-
finansēšanas
operācijas
(MRO, LTRO)
Monetārās politikas mērķis
CENU STABILITĀTE
gada inflācija vidējā termiņā 2%
Tradicionālie instrumenti Netradicionālie instrumenti
Pastāvīgās
aizdevumu/
noguldījumu
iespējas
Obligātās
rezervju
prasības
Aktīvu
pirkšanas
programmas
(APP)
Papildu
likviditātes
atbalsts
Nākotnes
perspektīvu
norāde
34

35. Decentralizēta monetārās politikas lēmumu īstenošana
35

36. Zemo procentu likmju mērķis:
→ Stabilizēt cenu līmeni monetārajā
savienībā
→ Samazināt īstermiņa aizņēmumu
procentu likmes eiro zonas starpbanku
tirgū
→ Stimulēt kreditēšanas attīstību
ECB galvenās politikas likmes šobrīd ir vēsturiski zemākajos
līmeņos
Galvenās politikas likmes Eirosistēmā (%)
Avots: ECB
-1 %
0 %
1 %
2 %
3 %
4 %
5 %
6 %
Noguldījuma iespējas likme Aizdevuma iespējas likme
Galvenā refinansēšanas likme
Globālā
finanšu krīze
Eiropas
parādu krīze
Zemās inflācijas
periods
36

37. Avots: ECB
Eirosistēmas bilance, tn EUR
37
Kopš aktīvu iegādes programmas uzsākšanas, Eirosistēmas
bilance ir palielinājusies vairāk kā četras reizes
0
1
2
3
4
5
6
7
8
9
2004 2005 2006 2007 2008 2009 2010 2011 2012 2013 2014 2015 2016 2017 2018 2019 2020 2021 2022
Citi aktīvi
MRO
Ilgāka termiņa refinansēšanas operācijas
PSPP
ABSPP
CBPP
CSPP
PEPP
Likviditātes pārpalikums

38. ►Monetārās politikas dilemma – izaugsme
samazinās, bet inflācija kāpj.
►Monetārās politikas primārais mērķis – cenu
stabilitāte.
►Fiskālās politikas uzdevums – mazināt
recesijas riskus.
Monetārās politikas atbilde uz inflāciju
Inflācija eiro zonā, ASV un Lielbritānijā, g/g, %
Avots: Bloomberg. 38
-4
-2
0
2
4
6
8
10
2000
2001
2002
2003
2004
2005
2006
2007
2008
2009
2010
2011
2012
2013
2014
2015
2016
2017
2018
2019
2020
2021
Eiro zona
ASV
Lielbritānija
Centrālo banku mērķis

39. Finanšu tirgi sagaida pirmo ECB likmju
kāpumu šajā vasarā
-1
-0.5
0
0.5
1
1.5
2
2.5
3
3.5
2010
2011
2012
2013
2014
2015
2016
2017
2018
2019
2020
2021
2022
2023
2024
2025
FRS politikas likme
ECB politikas likme (DFR)
Anglijas Bankas politikas likme
Finanšu tirgi sagaida strauju likmju kāpumu
39
Nozīmīgāko centrālo banku procentu likmes un tirgus nākotnes gaidas par procentu likmēm (%)
Finanšu tirgi sagaida vairākus procentu
likmju kāpumus tuvākajā laikā
Anglijas Banka, pirmā uzsāka monetārās
politikas stimula mazināšanu
Avots: Bloomberg.

40. ECB monetārās politikas ietekme
40

41. Avots: ECB, Bloomberg, Eiropas Naudas tirgus institūts (EMMI)
Eiro zonas naudas tirgus likmes ECB galvenās politikas likmes (%)
41
Monetārās politikas nākotnes norādes liek tirgiem mazināt
atbalstu jau pirms ECB palielina likmes
-1
-0.5
0
0.5
1
1.5
2
2.5
2010 2011 2012 2013 2014 2015 2016 2017 2018 2019 2020 2021 2022
EONIA €STR
3 mēnešu EURIBOR 12 mēnešu EURIBOR
ECB noguldījumu iespējas likme ECB galvenā refinansēšanas likme

42. Avots: Bloomberg
Valdības 10 gadu obligāciju peļņas likmes, %
42
Līdz šim aktīvu pirkšanas programmas ir palīdzējusi uzturēt
valstīm labvēlīgus aizņemšanās nosacījumus
-5
0
5
10
15
20
25
30
2009 2010 2011 2012 2013 2014 2015 2016 2017 2018 2019 2020 2021 2022
Spānija Itālija Portugāle Grieķija Francija Vācija ASV
-1
-0.5
0
0.5
1
1.5
2
2.5
3
3.5
4
Jan-21 Apr-21 Jul-21 Oct-21 Jan-22 Apr-22

43. Avots: ECB SWD
* Ar likmes sākotnējo darbības periodu līdz 1 gadam;
**– virs 1 milj. eiro
Kredītiestāžu aizdevumu procentu likmes no jauna
izsniegtiem lieliem** kredītiem uzņēmumiem* (%)
43
Procentu likmes joprojām zemākajos līmeņos
Kredītiestāžu aizdevumu procentu likmes no jauna
izsniegtiem kredītiem mājokļa iegādei* (%)
0 %
1 %
2 %
3 %
4 %
5 %
6 %
7 %
8 %
I
2004
VII
I
2005
VII
I
2006
VII
I
2007
VII
I
2008
VII
I
2009
VII
I
2010
VII
I
2011
VII
I
2012
VII
I
2013
VII
I
2014
VII
I
2015
VII
I
2016
VII
I
2017
VII
I
2018
VII
I
2019
VII
I
2020
VII
I
2021
VII
I
2022
Minimālā likme
Eiro zona, likme
Latvija, izlīdzinātā likme (3 mēn. slīdošais vidējais)
0 %
1 %
2 %
3 %
4 %
5 %
6 %
7 %
8 %
I
2004
VII
I
2005
VII
I
2006
VII
I
2007
VII
I
2008
VII
I
2009
VII
I
2010
VII
I
2011
VII
I
2012
VII
I
2013
VII
I
2014
VII
I
2015
VII
I
2016
VII
I
2017
VII
I
2018
VII
I
2019
VII
I
2020
VII
I
2021
VII
I
2022
Eiro zona, likmju izkliede
Eiro zona, likme
Latvija, izlīdzinātā likme (3 mēn. slīdošais vidējais)

44. Avots: ECB Statistikas datu bāze (SDW)
MFI aizdevumi mājsaimniecībām un nefinanšu
uzņēmumiem (g/g, % un devumi p.p., s.i.)
44
Atbalstošā monetārā politika stabilizējusi kreditēšanu krīzes
situācijās
MFI aizdevumi mājsaimniecībām un nefinanšu
uzņēmumiem pa valstīm 2022.gada martā (%
un devumi p.p.)
-2.5 %
0.0 %
2.5 %
5.0 %
7.5 %
2015
I
IV
VII
X
2016
I
IV
VII
X
2017
I
IV
VII
X
2018
I
IV
VII
X
2019
I
IV
VII
X
2020
I
IV
VII
X
2021
I
IV
VII
X
2022
I
Uzņēmumi (devums) Mājsaimniecības (devums)
Uzņēmumi (pieaugums) Mājsaimniecības (pieaugums)
Pieaugums, kopā
-8 %
-6 %
-4 %
-2 %
0 %
2 %
4 %
6 %
8 %
LU
ES
LV
GR
NT
CY
FI
IR
IT
SI
MT
PT
FR
DE
BE
LT
AT
EE
SK
EA
Uzņēmumi (devums)
Mājsaimniecības (devums)
Pieaugums, kopā

45. 50
100
150
200
250
300
350
400
450
2004 2005 2006 2007 2008 2009 2010 2011 2012 2013 2014 2015 2016 2017 2018 2019 2020 2021 2022
MSCI World Eurostoxx 50 S&P 500
Avots: Bloomberg
ASV, Eiropas un pasaules akciju tirgus indeksi (Indekss: 2004=100)
45
Pēdējos mēnešos akciju tirgu attīstību lejupvērsti ietekmē gaidāmā
centrālo banku procentu likmju celšana un Krievijas iebrukums Ukrainā

46. lb100.lv
naudasskola.lv
makroekonomika.lv
bank.lv
Prezentācija tiks publicēta
www.makroekonomika.lv
Paldies par uzmanību!